Aktualitātes un jaunumi

izglītības jomā

2010./2011.mācību gadā

Novadu un republikas pilsētu

izglītības pārvalžu un izglītības speciālistu seminārs

Rīgā, 2010.gada 12.augustā

2

Saturs Novadu un republikas pilsētu izglītības darbiniekiem ................................................... 3 Uzzini par svarīgāko izglītībā! ....................................................................................... 3 Grozījumi Izglītības likumā ........................................................................................... 3 Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) aktualitātes ............................................ 5

„Nauda seko skolēnam” ................................................................................................. 6 Izmaiņas izglītības iestāžu tīklā ..................................................................................... 7 Pirmsskolas aktualitātes ................................................................................................. 8 Informācija speciālās izglītības iestādēm....................................................................... 8

Mazākumtautību izglītības programmas ...................................................................... 10 Vakara (maiņu) skolas ................................................................................................. 10 Privāto izglītības iestāžu finansējums .......................................................................... 11 Valsts izglītības satura centra informācija skolām ....................................................... 11

Valsts pārbaudes darbi vidējā izglītībā .................................................................... 11 Valsts pārbaudes darbi pamatizglītībā ..................................................................... 11 Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni ..................................................................... 11 Vispārējās izglītības mācību saturs .......................................................................... 12

Audzināšanas darbs un interešu izglītība ................................................................. 12 Par radošu pieeju izglītības kvalitātes paaugstināšanā................................................. 13

Pedagogiem .................................................................................................................. 14 ESF un ERAF aktivitātes ............................................................................................. 15

Nacionālā izglītības iespēju datu bāze (NIID) un karjeras izglītība ............................ 15 Metodiskie materiāli trešo valstu valstspiederīgo bērniem .......................................... 16

Izglītojamo veselībai .................................................................................................... 17 Stāja.......................................................................................................................... 17 Drošība ..................................................................................................................... 17

Ēdināšana ................................................................................................................. 17 Mobilais veselības aprūpes centrs ............................................................................ 18

Informācijai / darbam ................................................................................................... 20 Statistikas dati .............................................................................................................. 21

3

Novadu un republikas pilsētu izglītības darbiniekiem

2009./2010.m.g. bija pirmais gads izglītībā ar jaunu administratīvo iedalījumu

118 republikas pilsētās un novados. Izglītības jomas vadībā palika liela daļa

speciālistu ar ievērojamu pieredzi šī darba sekmīgā nodrošināšanā, bet daudzi šo

darbu uzņēmās pirmo reizi. Paldies visiem, kuri mazāk žēlojās par problēmām un

negaidītām grūtībām, bet darīja visu, lai nodrošinātu bērniem iespēju turpināt iegūt

kvalitatīvu izglītību! Paldies par darbu IP vadītājiem un speciālistiem, skolu un

pirmskolu vadībai, visiem pedagogiem un pedagoģiskajiem darbiniekiem un labus

panākumus 2010./2011.mācību gadā!

Uzzini par svarīgāko izglītībā!

Lai informētu par aktualitātēm izglītības, zinātnes, sporta, valsts valodas un

jaunatnes politikas jomā, veicinātu dialogu ar šajās jomās iesaistītajiem un ikvienu

interesentu, IZM reizi mēnesī sagatavo un izsūta abonentiem informatīvo e-izdevumu.

Izdevumā tiek regulāri atspoguļota informācija par konkrētajā mēnesī Ministru

kabinetā apstiprinātajiem IZM sagatavotajiem normatīvajiem aktiem un to

grozījumiem, Saeimā pieņemtajiem likumiem un to grozījumiem, sniegti speciālistu

skaidrojumi. E-izdevuma abonentiem ir iespēja uzzināt par iespējām pieteikties

dažādos konkursos un projektos, iepazīties ar pozitīvo pieredzi un veiksmes stāstiem.

Ikviens izdevuma lasītājs var ierosināt aktuālās tēmas un saņemt atbildes uz

uzdotajiem jautājumiem.. Atsevišķi informatīvā e-izdevuma pielikumi tiek veidoti par

IZM īstenotajiem Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem un saistībā ar citiem

svarīgiem notikumiem nozarēs.

Šobrīd iznākuši jau 32 IZM informatīvie e-izdevumi un tā abonentu skaits

tuvojas diviem tūkstošiem. 2010.gada janvārī veiktajā aptaujā 95% izdevuma

abonentu atzina, ka informatīvais e-izdevums ir ērts veids, kā saņemt aktuālo

informāciju no IZM.

Ikviens interesents aicināts pieteikties izdevuma saņemšanai IZM mājaslapā:

http://izm.izm.gov.lv/izdevums.html

Grozījumi Izglītības likumā

Ņemot vērā to, ka no 2010.gada 26.marta ir stājušies spēkā grozījumi

Izglītības likumā (turpmāk – Likums), IZM Politikas koordinācijas departaments

uzsver virkni jauninājumu normatīvā līmenī:

1) Likuma 14.panta, kas nosaka Ministru kabineta kompetenci izglītībā,

20.1punkts paredz kārtību, kādā izglītības iestāde (izņemot augstskolas un koledžas)

nodrošina bibliotekāros un informācijas pakalpojumus. Savukārt Likuma 17.panta,

kas nosaka Pašvaldību kompetenci izglītībā, trešās daļas 23.1punkts paredz, ka

republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība veicina iespēju izglītības

iestādēm izmantot vienoto bibliotēku informācijas sistēmu. Līdztekus minētajai jomai

Likuma 30.panta, kas regulē izglītības iestādes vadītāja darbību, trešās daļas 31.punkts

paredz, ka izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt izglītības iestādes

piekļuvi bibliotekārajiem un informācijas pakalpojumiem.

2) Likuma 14.panta 35.punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību,

kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus (personas, kas realizē aizgādību),

4

pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē

izglītības iestādi.

3) Likuma 23.panta, kas nosaka izglītības iestādes dibināšanas, reorganizācijas

un likvidēšanas kārtību, piektā daļa paredz, ka par izglītības iestādes likvidāciju vai

reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā sešus

mēnešus iepriekš.

Vienlaikus ar grozījumiem Likumā ir precizētas pedagogu, izglītojamo un

izglītojamo vecāku (personas, kas realizē aizgādību) tiesības un pienākumi.

Piemēram, būtiski ir pārstrādāti izglītojamā pienākumi, aizstājot agrākos trīs punktos

noteiktos pienākumus un desmit punktos noteiktās tiesības ar deviņos punktos

noteiktiem pienākumiem un deviņos punktos noteiktām tiesībām.

Vēlamies informēt arī par izglītības starptautisko aspektu. Tā, piemēram,

saskaņā ar 2009.gada 27.novembra Eiropas Padomes lēmumu (2010/37/EK)

2011.gads ir pasludināts par Eiropas gadu brīvprātīgam darbam aktīvās pilsonības

veicināšanai (2011.gads) (turpmāk - EBDG). EBDG ietvaros visā Latvijā tiks īstenoti

pasākumi brīvprātīgā darba veicināšanai un popularizēšanai. Izglītības un zinātnes

ministrija aicina izglītības pārvaldes un izglītības iestādes EBDG ietvaros īstenot

vienotu skolas projektu nedēļu par brīvprātīgo darbu, sniedzot izglītojamiem

informāciju par brīvprātīgā darba būtību, mērķiem un vērtību, kā arī brīvprātīga darba

ieguldījumu personības un vietējas sabiedrības attīstībā. Šajā nolūkā Izglītības un

zinātnes ministrija ir sagatavojusi metodiskos ieteikumus projektu nedēļas

organizēšanai, kā arī kā EBDG koordinējošā institūcija Latvijā ir gatava sniegt

informatīvo atbalstu iestādēm, kuras vēlas īstenot pasākumus Latvijas EBDG

programmas ietvaros.

Saskaņā ar 2010.gada 10. - 11.maija Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes

un kultūras ministru padomes laikā notikušo ministru viedokļu apmaiņu un 2010.gada

17.jūnija Eiropadomē panākto vienošanos stratēģijas „ES 2020” ietvaros ierosināts

nacionālais mērķis attiecībā uz priekšlaicīgi skolu pametušo īpatsvaru – 2015.gadam

tas ir 14% un 2020.gadam – 13% (stratēģijā „ES 2020” noteiktais kvantitatīvais

mērķis – mazāk par 10%). Cita starpā stratēģijas „ES 2020” viena no

pamatiniciatīvām ir „Jaunatne kustībā”, kas iekļauj mobilitātes un

internacionalizācijas jautājumus. Šīs pamatiniciatīvas turpmākās izstrādes gaita un

Beļģijas prezidentūras (2010.gada jūlijs - decembris) rīcība šajā jautājumā ir cieši

saistīta ar gaidāmo Eiropas Komisijas ieteikumu par mācību mobilitāti. Vienlaikus

departaments atzīmē, ka Beļģijas prezidentūra kā vienu no prioritātēm ir noteikusi

darbu ar jaunatni.

Spānijas, Beļģijas un Ungārijas Eiropas Savienības prezidentūras kopīgi ir

izvirzījušas prioritātes izglītības un apmācības jomā laika posmam no 2010.gada

1.janvāra līdz 2011.gada 30.jūnijam. Prezidentūru kopējā darbības programmā tiek

atzīts, ka izglītībai un apmācībai ir centrālā loma nodarbinātības, konkurētspējas,

inovāciju, kultūras attīstības, sociālās iekļaušanās un lielākas ekonomiskās labklājības

uzlabošanā.

Beļģijas prezidentūras laikā plānots turpināt Francijas prezidentūras laikā

(2008.gada jūlijs – decembris) uzsākto darbu pie jautājuma „Skolas 21.gadsimtam”

aizsāktās tēmas, izstrādājot un pieņemot Padomes secinājumus par pamatprasmju

apguvi. Saistībā ar stratēģijas „ES 2020” vienu no prioritātēm – videi nekaitīgāku uz

kontaktiem balstītu ekonomiku – Beļģijas prezidentūra vēlas pievērst lielāku

uzmanību izglītības un apmācības ekoloģiskajai dimensijai un izpratnes maiņai par šo

jautājumu.

5

Papildus informācija par izglītības nozares politiku Eiropas Savienības

kontekstā ir pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapas sadaļā „Eiropas

Savienība” (http://izm.izm.gov.lv/es.html).

Tāpat informējam, ka pašlaik norit darbs pie Latvijas – Polijas jauktās

komisijas par sadarbību kultūras un izglītības jomā 2010.-2013.gadā protokola

projekta. Protokola projekts ietver sadarbības veicināšanu un pieredzes apmaiņu starp

abām pusēm par valodas un kultūras mācīšanas jautājumiem, atbalstu poļu valodā

mācīto priekšmetu pedagogu, kas strādā Latvijā, profesionālajai pilnveidei,

nosacījumus poļu valodas viesskolotāju uzņemšanai Latvijas izglītības iestādēs,

studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņai, kā arī stipendiju piešķiršanai studijām,

pētniecībai un dalībai vasaras skolās un vasaras valodas un kultūras kursos. Protokola

projekta parakstīšana plānota 2010.gadā.

Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) aktualitātes

Ar 2010.gada 4.marta likumu „Grozījumi Izglītības likumā” (stājās spēkā

26.03.2010.) Ministru kabinetam noteiktās kompetences Izglītības likuma 14.pantā

tika papildinātas ar 30.punktu: „30) Ministru kabinets nosaka Valsts izglītības

informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas un aktualizācijas kārtību.” Izglītības

likuma 1.pants tika arī papildināts ar terminu: „Valsts izglītības informācijas sistēma –

datubāze, kurā apkopota informācija par izglītības iestādēm, licencētām un

akreditētām izglītības programmām, izglītojamiem, pedagogiem, augstskolu un

koledžu akadēmisko personālu, izglītības dokumentiem un valsts statistiku.”

Atbilstoši grozījumiem Izglītības likumā un lai Valsts izglītības informācijas

sistēma (turpmāk – VIIS) sāktu funkcionēt pilnā apjomā, Izglītības un zinātnes

ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu „Valsts izglītības

informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība”.

Plānots, ka šis noteikumu projekts tiks pieņemts augustā Ministru kabinetā un

noteikumi stāsies spēkā 2010.gada 1.septembrī.

Tādējādi vispārējās izglītības iestādēm visa informācija būs obligāti jāievada

Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) neatkarīgi no iestādes juridiskā statusa.

Obligāta būs arī pedagogu tarifikācijas un izglītības dokumentu sadaļas aizpildīšana,

kā arī informācijas aktualizācija VIIS noteiktos termiņos. Vēršam uzmanību, ka

informācijas (par audzēkņiem, pedagogiem, tarifikācija, pedagogu izglītības

dokumenti) ievadīšana būs obligāta arī pirmsskolas izglītības iestādēm.

Būs precīzi noteikts, kādu informāciju ievada Izglītības un zinātnes ministrija,

kādu Izglītības kvalitātes valsts dienests, kādu novada pašvaldība un republikas

pilsētas pašvaldība, kādu vispārējās izglītības iestādes (tai skaitā pirmsskolas

izglītības iestādes), profesionālās izglītības iestādes, interešu izglītības iestādes,

profesionālās ievirzes izglītības iestādes (neatkarīgi no to juridiskā statusa).

Informāciju sistēmā ievada vai aktualizē nekavējoties, bet ne vēlāk kā desmit darba

dienu laikā no informācijas iegūšanas vai tās radīšanas dienas, ja citos normatīvajos

aktos nav noteikts citādi.

Informācija par bērnu un skolēnu skaitu attiecīgā gada 1.septembrī izglītības

iestādēs (pa klasēm (grupām) un izglītības programmām), ko novadu un republikas

pilsētu pašvaldībām jāiesniedz ministrijā līdz 2010.gada 5.septembrim, tiks iegūta no

VIIS ievadītajiem datiem. Pēc šī bērnu un skolēnu skaita Izglītības un zinātnes

ministrija aprēķinās mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēs bērnu izglītošanā

6

nodarbināto pirmsskolas pedagogu, kas izglīto bērnus no piecu gadu vecuma, un

pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu

darba samaksai.

Lai novērstu situāciju, ka viens izglītojamais varētu būt reģistrēts vairākās

vispārējās izglītības iestādēs („dubultās piederības”), ir sagatavoti atbilstoši grozījumi

Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumos Nr.822 „Noteikumi par

obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē

vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)”.

Grozījumu projektā paredzēts, ka izglītības iestādei informācija par katru

uzņemto izglītojamo obligāti ir jāievada VIIS un ka izglītojamais var tikt reģistrēts

tikai vienā pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iestādē, izslēdzot

„dubultās piederības”. Tas nozīmē, ka izglītojamo, pamatojoties uz uzņemšanai

noteiktajiem obligātajiem dokumentiem ar direktora rīkojumu uzņemot izglītības

iestādē un reģistrējot VIIS, visas iepriekšējās izglītojamā piederības citām vispārējās

izglītības iestādēm sistēmā tiek izbeigtas.

Paredzēts vienkāršot administratīvo procedūru gadījumā, kad izglītojamais

maina izglītības iestādi. Vecākiem jāvēršas un jāraksta iesniegums tikai vienu reizi

vienā izglītības iestādē (tajā, kurā iestājas). Izglītības iestādes pašas organizē tālāko

dokumentu apriti.

Svītrots nosacījums, ka izglītojamo, kurš plāno mācīties citā valstī ne ilgāk kā

gadu, neatskaita no izglītības iestādes izglītojamo skaita.

Precizēts, ka arī eksterni reģistrē noteiktā klasē. Noteikta iespēja izglītojamam

pēc 12.klases beigšanas uzlabot vērtējumu kādā valsts pārbaudes darbā vai vērtējumu

mācību priekšmetā gadā.

„Nauda seko skolēnam”

2010./2011.gada septembrī – decembrī skolēnam „sekos” tikpat liels

finansējums kā gada pirmajos 8 mēnešos atbilstoši „Likumam par valsts budžetu

2010.gadam”.

Sagatavoti grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos

Nr.1616 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un

privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto

pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās

pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai”:

1.Precizēti koeficienti speciālo izglītības programmu īstenošanai, palielinot

integrēto izglītojamo ar speciālām izglītības vajadzībām finansēšanai paredzēto

koeficientu, lai sekmētu iekļaujošo izglītību, kā arī rosinātu pašvaldības sniegt

izglītības pakalpojumus izglītojamiem ar speciālām vajadzībām tuvāk dzīvesvietai,

vienlaikus samazinot valsts izdevumus speciālo izglītības iestāžu uzturēšanai.

2.Precizēti noteikumi par papildu finansējuma saņemšanu programmām

padziļinātai mācību priekšmeta mācīšanai, paredzot, ka pašvaldības iesniegs papildu

informāciju šo programmu īstenošanas izmaksu argumentācijai. Skolai ir jāpamato,

kādēļ izglītības programmas īstenošanai nepieciešams 1,3 reizes lielāks finansējums.

3.Noteikts, ka pašvaldībām jāatver konts Valsts kasē mērķdotācijas

saņemšanai, tādejādi nošķirot šo finansējumu no citiem līdzekļiem visa naudas

apgrozījuma ceļa laikā līdz piešķīruma mērķu īstenošanai.

Lai pilnveidotu pedagogu darba samaksas principu „Nauda seko skolēnam”,

sagatavoti grozījumi ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836

7

„Pedagogu darba samaksas noteikumi”. Noteikumu projekts salīdzinājumā ar spēkā

esošajiem noteikumiem paredz:

- noteikt zemāko mēneša darba algas likmi izglītības metodiķiem valsts

ģimnāzijās, nosakot to vienādu ar izglītības iestādes vadītāja vietnieka darba algas

likmi atkarībā no izglītības iestādē esošā valsts finansētā izglītojamo skaita;

- ļaut valsts ģimnāzijas pedagogiem tarificēt vairāk par divām darba stundām

nedēļā par vienu darba likmi individuālajam darbam ar izglītojamo mācību

priekšmetā;

- precizēt izglītības iestāžu nosaukumus atbilstoši Vispārējās izglītības

likumam;

- precizēt formulējumu, ka samaksa par klases audzinātāja pienākumu

veikšanu nav paredzēta internātskolā un speciālajā internātskolā.

Izmaiņas izglītības iestāžu tīklā

2009.gadā IZM ir saskaņojusi pašvaldību lēmumus par:

- 84 izglītības iestāžu reorganizāciju

- 57 izglītības iestāžu slēgšanu

- 2 pirmsskolas izglītības iestāžu dibināšanu

2010.gada septiņos mēnešos IZM ir saskaņojusi pašvaldību lēmumus par:

- 22 izglītības iestāžu reorganizāciju

- 8 izglītības iestāžu slēgšanu

- 4 pirmsskolas izglītības iestāžu dibināšanu

Salīdzinājumā ar 2009.gadu ievērojami ir mazinājies reorganizēto un slēgto

izglītības iestāžu skaits, savukārt palielinājies atvērto pirmsskolas izglītības iestāžu

skaits.

Vispārējā izglītībā finansēšanas principa „nauda seko skolēnam” ieviešanas

rezultātā jau 2009./2010.mācību gadā ievērojami samazinājās skolu skaits, kurās

mācījās no 30 līdz 70 skolēniem, rezultātā nedaudz pieaugot vidējam klašu

piepildījumam.

Tendences izglītības iestāžu reorganizācijā 2010.gadā ir saglabājušās tādas

pašas kā iepriekšējā periodā, t.i., visvairāk izglītības iestādes tiek reorganizētas,

vidusskolas pārveidojot par pamatskolām vai pamatskolas pievienojot vidusskolām.

Izglītības iestāžu likvidācijas pamatojumi galvenokārt ir saistīti ar racionālu

izglītības iestāžu telpu noslodzi un finanšu līdzekļu izlietojumu, kā arī saistībā ar

nelielo izglītojamo skaitu.

Saskaņā ar 2010.gada 4.marta grozījumiem Izglītības likumā (spēkā no

2010.gada 26.marta) Izglītības likuma 23.pants ir papildināts ar piekto daļu šādā

redakcijā: „(5) Par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās

institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš.”

IZM ir lūgusi pašvaldībām, kuras veic izmaiņas savu izglītības iestāžu tīklā,

atbilstoši kompetencei skaidrot visām iesaistītajām pusēm (skolotājiem, vecākiem,

skolēniem u.c.) nepieciešamību slēgt minēto izglītības iestādi. Tādējādi tiek veicināta

izpratne sabiedrībā, ka, sakārtojot skolu tīklu un efektīvi izmantojot finansējumu,

izglītības jautājumus izdosies risināt optimālā veidā arī valsts budžeta samazinājuma

apstākļos, dodot iespēju visiem skolēniem iegūt konkurētspējīgu izglītību un

ilgtermiņā nodrošinot pedagogiem atbilstošu atalgojumu.

8

Atgādinām, ka Izglītības un zinātnes ministrija, izskatot jautājumu par

saskaņojumu pašvaldības lēmuma projektam par pašvaldības vispārējās izglītības

iestādes reorganizēšanu vai likvidāciju, rūpīgi seko šādiem kritērijiem: izglītības

iestādes darba kvalitāte – skolēnu mācību rezultāti un sekmības dinamika, izglītības

programmu piedāvājums, sasniegumi interešu izglītības jomā, pedagogu un direktora

darba kvalitāte u.c., lai nodrošinātu skolu labās prakses un pieredzes pārmantojamību;

izglītības pieejamība – sākumskolas (1.–6.klases), it īpaši 1.–3.klases pieejamība

iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai; transporta nodrošinājums; izglītības iestāžu

attīstības potenciāls nākotnē – iespēja kļūt par daudzfunkcionālu izglītības, kultūras

un sociālā atbalsta centru; skolu tīkla attīstības koncepcija novadā – pieejamie finanšu

resursi, skolu ēku piepildījums un noslogojums, teritorijas demogrāfiskās tendences,

pašvaldības ekonomiskās attīstības potenciāls, kā arī iesaistīto pušu (skolēnu,

pedagogu un vecāku) informētība un viedokļi. Pašvaldībām, plānojot skolu tīklu, ir

jāņem vērā visu veidu un visu pakāpju izglītības iestādes.

Izglītības un zinātnes ministrija pašlaik izstrādā iekšējos noteikumus „Kārtība,

kādā Izglītības un zinātnes ministrija saskaņo pašvaldību lēmumu projektus par

vispārējās izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu un likvidāciju, to vadītāju

pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba, un izglītības pārvaldes iestādes vadītāja

pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba”.

Pirmsskolas aktualitātes

Lai veicinātu bērna vispusīgu un harmonisku attīstību, ievērojot attīstības

likumsakarības un vajadzības, kā arī individuālajā un sabiedriskajā dzīvē

nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes, tādējādi mērķtiecīgi nodrošinot

sagatavošanos pamatizglītības apguvei, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi

un Ministru kabinets 2010.gada 3.augustā ir apstiprinājis Ministru kabineta

noteikumus „Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām” (turpmāk –

vadlīnijas). Vadlīnijas ir pirmsskolas izglītības pakāpes ieguves, tās satura un

organizācijas tiesiskais regulējums, kas nosaka pirmsskolas izglītības satura mērķus

un uzdevumus, pirmsskolas izglītības pedagoģiskā procesa organizācijas principus,

pirmsskolas izglītības apguves plānotos rezultātus un vērtēšanas pamatprincipus.

Minētie Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā 2010.gada 1.septembrī.

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu, vadlīnijas ir obligātas ikvienam, kas izstrādā

un īsteno pirmsskolas izglītības programmas.

Izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas, līdz

2011.gada 1.janvārim jānodrošina pirmsskolas izglītības programmu atbilstība

vadlīnijām. Pēc IZM informācijas, 2009./2010.mācību gadā Latvijā pirmsskolas

izglītības programmas tika īstenotas 586 pirmsskolas izglītības iestādēs, 355 skolās un

9 interešu izglītības iestādēs. Kopējais pirmsskolas izglītībā iesaistīto bērnu skaits

2009./2010.mācību gadā bija 83 040 bērnu (2008./2009.mācību gadā - 80 936 bērni).

Informācija speciālās izglītības iestādēm

2010.gada 22.jūlijā VSS izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts

„Noteikumi par izglītojamo uzņemšanu internātskolā, uzņemšanu un atskaitīšanu,

speciālajā izglītības iestādē un speciālajā pirmsskolas izglītības grupā”.

9

Normatīvā akta projekta mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu izglītojamo

uzņemšanai internātskolās un uzņemšanai un atskaitīšanai speciālajās izglītības

iestādēs, speciālajās pirmsskolas izglītības grupās atbilstoši reālajai situācijai,

panākot, ka netiek pieļauta izglītojamo nepamatota uzņemšana, uzturēšana vai

atskaitīšana no speciālajām izglītības iestādēm, speciālajām pirmsskolas izglītības

grupām (turpmāk – izglītības iestāde). Projektā ir noteikti kritēriji un nosacījumi, kādā

gadījumā izglītojamo var uzņemt izglītības iestādē.

Lai novērstu situāciju, ka izglītojamais obligātajā izglītības vecumā tiek

atskaitīts no izglītības iestādes un neturpina iegūt pamatizglītību, normatīvā akta

projektā ir noteikta kārtība, kas jāievēro izglītības iestādei, kad izglītojamais pāriet

mācīties no vienas izglītības iestādes uz citu.

Normatīvā akta projektā ir noteikta kārtība, kas nepieļauj līdzšinējā praksē

pieļauto situāciju, ka izglītojamais izglītības iestādē turpina izglītības iegūšanu

nepamatoti ilgi:

1. gadījumos, kad izglītojamajam ir konstatēta veselības stāvokļa uzlabošanās, vai,

ja ir beidzies valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā

norādītais speciālās izglītības programmas īstenošanas termiņš, normatīvā akta

projekts paredz noteikt, ka izglītības iestādei sadarbībā ar vecākiem, jānodrošina

izglītojamā spēju, attīstības līmeņa un veselības stāvokļa atkārtotu izvērtēšanu

valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisijā un iespējas turpināt

izglītību viņam atbilstošā izglītības programmā, veicinot izglītojamo pāriešanu uz

vispārējās izglītības iestādēm izglītības turpināšanai;

2. ir noteikts, kādā gadījumā izglītojamais ir pabeidzis izglītības programmas

apguvi un kad izglītojamais pēc izglītības programmas apguves ir atskaitāms no

izglītības iestādes;

3. ir noteikti īpašie gadījumi, kuros veicama izglītojamo atskaitīšana no speciālās

izglītības iestādes pēc obligātā izglītības vecuma sasniegšanas, kā arī noteikta

atskaitīšanas kārtība.

Lai veicinātu sociālo apstākļu izraisītās atstumtības riskam pakļauto bērnu un

jauniešu sociālās atstumtības mazināšanu, normatīvā akta projektā ir paredzēta iespēja

uzņemt izglītojamos internātskolā, kuri internāta pakalpojumus nesaņem, vienlaikus

nosakot internāta izmantošanas kārtību.

Normatīvā akta projektā noteikts maksimāli pieļaujamais izglītojamo skaits

klasē un grupā speciālās izglītības iestādēs, kas nodrošina kvalitatīvu speciālās

izglītības programmas apguvi izglītojamajiem ar speciālajām izglītības vajadzībām.

Noteikumu projekta izstrādes gaitā notika konsultācijas ar Speciālās izglītības

darbinieku asociāciju, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju un Latvijas Izglītības un

zinātnes darbinieku arodbiedrību.

2010.gada 1.jūlijā VSS izsludināts Ministru kabineta noteikumu „Speciālās

izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un

internātskolu finansēšanas kārtība” projekts.

Noteikumu projekts salīdzinājumā ar spēkā esošajiem noteikumiem paredz

- precizēt izglītības iestāžu nosaukumus atbilstoši Vispārējās izglītības

likumam;

- papildināt noteikumu projektu ar normu par ēdināšanas nodrošināšanu

speciālās izglītības iestādēs un internātskolās;

- saskaņot normatīvo aktu ar citos normatīvajos aktos iekļautajām normām par

speciālo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanu;

10

- esošā budžeta ietvaros precizēt finansēšanas normatīvus, nosakot vienādu

finansējuma aprēķināšanas koeficientu – 1,35 – visām speciālajām internātskolām.

Noteikumu projekts tika sagatavots, izmantojot 2009.gada decembrī veikto

speciālo skolu izvērtēšanu, kurā piedalījās ministrijas un sabiedrisko organizāciju

pārstāvji. Vēršam uzmanību, ka pēc noteikumu stāšanās spēkā finansējuma apjoms

speciālo izglītības iestāžu uzturēšanai būtiski nemainīsies, jo valsts budžeta

mērķdotācija nodrošina ~ 70 % no noteiktā normatīva.

Mazākumtautību izglītības programmas

Šā gada pavasarī Saeimas pieņemtie grozījumi Izglītības likuma 41.pantā un

9.pantā (stājās spēkā 26.03.2010.) nosaka, ka Ministru kabinets nosaka

mazākumtautību izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts

valodā, un ka ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību,

apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Ministru

kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

Ir sagatavoti tiesību aktu projekti „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada

19.decembra noteikumos Nr.1027 „Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un

pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem””, kā arī „Grozījumi Ministru

kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumos Nr.715 „Noteikumi par valsts vispārējās

vidējās izglītība standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu

standartiem””. Līdz ar to minētajos tiesību aktos būs iekļauta atsauce uz Izglītības

likuma 41.panta 3.daļu. Mazākumtautību izglītības programmu paraugos līdz šim

noteiktie mācību priekšmeti, kuri apgūstami valsts valodā, netiek mainīti.

Vakara (maiņu) skolas

Izglītojamo skaits vakara (maiņu) skolās pēdējos gados atkal ir audzis.

Izglītības un zinātnes ministrija ir izteikusi patiesu atzinību un pateicību par vakara

(maiņu) un neklātienes vidusskolu pedagogu veikto darbu, katru gadu nodrošinot

izglītības ieguves iespējas vairāk kā 13000 jauniešu un pieaugušo. Tas ir tiešām

nozīmīgs ieguldījums, jo katru gadu vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolās

vispārējo vidējo izglītību apliecinošo atestātu saņem vairāk kā 2600 izglītojamo. IZM

rosina arī pašvaldības novērtēt sava novada vai pilsētas vakarskolu nodrošinātās

izglītības iespējas un it īpaši tos pedagogus, kuri jau ir uzkrājuši lielu pieredzi prasmē

strādāt ar pieaugušajiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav beiguši parastās skolas, bet

tomēr izlēmuši turpināt izglītības ieguvi. Aicinām pašvaldības, cik vien iespējams,

nodrošināt šāda izglītības ceļa pieejamību un turpināt atbalstīt savas vakara (maiņu)

un neklātienes vidusskolas un šo skolu pedagogus.

Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta vakara (maiņu) skolu iniciatīvu attīstīt

izglītības ieguves tālmācības formu. Šādas izglītības programmas uzdevums ir dot

iespēju iegūt izglītību neklātienē tālmācības formā cilvēkiem, kuriem nav iespēju

regulāri apmeklēt izglītības iestādi (darba, dzīves vietas, veselības stāvokļa, sociālu

vai citu apstākļu dēļ), kuri dod priekšroku individuālam mācību tempam un kuri ir

gatavi patstāvīgai mācību vielas apguvei. Vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu,

galvenos mērķus un uzdevumus nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts,

bet tālmācībai nepieciešams īpaši organizēts mācību process ar īpaši sistematizētiem

un izkārtotiem mācību materiāliem un dažādu tehnisko un elektronisko tālsaziņas

11

līdzekļu izmantošanu, kā arī individuālu mācīšanās tempu un specifisku iegūto

zināšanu pārbaudes un sasniegtā izglītības līmeņa novērtēšanas veidu un kārtību.

Privāto izglītības iestāžu finansējums

Lai nodrošinātu Izglītības likuma 14.panta 3.punktā Ministru kabinetam dotā

uzdevuma izpildi, sagatavots Ministru kabineta noteikumu „Kārtība, kādā valsts

finansē pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, kā arī pirmsskolas izglītības

programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai,

ko īsteno privātās izglītības iestādes” projekts. Salīdzinot ar Ministru kabineta

2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.498, šajos noteikumos iekļautas arī

pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz

pamatizglītības ieguves uzsākšanai, ko īsteno privātās izglītības iestādes.

Valsts izglītības satura centra informācija skolām

Valsts pārbaudes darbi vidējā izglītībā

1. Sākot ar 2010./2011.m.g. netiek izstrādāts kultūras vēstures un

dabaszinību eksāmenu saturs. Saskaņā ar 2010.gada 6.aprīļa Ministru kabineta

noteikumiem Nr.334 „Noteikumi par valsts pārbaudījumu norises kārtību” izglītības

iestāde drīkst izstrādāt saturu un organizēt eksāmenus minētajos mācību priekšmetos.

2. Ņemot vērā, ka 2010./2011.mācību gadā vidusskolu beidz skolēni, kuri

mācījušies pēc jaunajiem mācību priekšmetu standartiem, septembra mēnesī tiks

publicēti eksāmenu darbu paraugi dabaszinātņu priekšmetos, matemātikā un

svešvalodās. Bioloģijas, ķīmijas un fizikas eksāmenu darbos ir paredzēta praktiskā

daļa.

3. Ieplānoti grozījumi 2010.gada 6.aprīļa Ministru kabineta noteikumos

Nr.335 „Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”, lai precizētu

un uzlabotu centralizēto eksāmenu norises atsevišķas darbības izglītības iestādēs.

Valsts pārbaudes darbi pamatizglītībā

No 2010./2011.mācību gada 6.klasē paredzēta ieskaite dabaszinībās.

Iepriekšējos mācību gados 6.klases mācību valodas ieskaites mutvārdu daļas

norise tika organizēta pēc rakstu daļas norises atlikušo mācību valodas stundu laikā.

Lai psiholoģiski atslogotu saspringto mācību gada nobeigumu un tuvinātu izglītojamā

runātprasmes pārbaudi reālajām dzīves situācijām, 2010./2011.mācību gadā 6.klases

skolēniem ieskaites mutvārdu daļas norisi varēs organizēt mācību valodas stundās

mācību gada otrā semestra laikā.

Būs izmaiņas 3.klases kombinētās ieskaites struktūrā un saturā. Ieskaitei būs

divas daļas – mācību valodā un matemātikā. Tās norise – divas dienas.

Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni

Plānots palielināt to profesionālo kvalifikāciju skaitu, kurās eksāmena

teorētiskās daļas izpildi VISC organizēs elektroniskā formā (iepriekšējā mācību gada

bija 6 kvalifikācijām, 2010./2011.plānots 8).

Vairākām profesionālajām kvalifikācijām, kurām saturu gatavos VISC, notiks

eksāmenu materiālu elektroniska piegāde tieši eksāmena dienā.

12

Tiks veidotas jaunas un aktualizētas esošās jautājumu un uzdevumu datu

bāzes. Sagatavošanas procesā patlaban ir jauni MK noteikumi „Centralizēto

profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība”.

Vispārējās izglītības mācību saturs

2010./2011.mācību gadā stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi

„Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām”, kas noteiks pirmsskolas

izglītības mērķi un galvenos uzdevumus, pirmsskolas izglītības pedagoģiskā procesa

raksturojumu, pirmsskolas izglītības saturu, pirmsskolas izglītības satura apguves

plānotos rezultātus un pirmsskolas izglītības apguves vērtēšanas kārtību.

2010./2011.mācību gadā 22 izglītības iestādēs tiks veikta integrētās mācību

programmas sešgadīgiem bērniem projekta, metodisko ieteikumu un mācību līdzekļu

programmas īstenošanas nodrošināšanai aprobācija. Visa informācija par pilotprojektu

„Sešgadīgo izglītojamo mācību programmas ieviešanas aprobācija” tiek publicēta

VISC interneta vietnē: http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/satpilnv.shtml

Audzināšanas darbs un interešu izglītība

Lai nodrošinātu pēctecību un tradīciju pārmantojamību audzināšanas darbā un

interešu izglītībā un izvērtējot 2009./2010.mācību gadu – periodu pēc administratīvi

teritoriālās reformas stāšanās spēkā, audzināšanas darba plānošanai un īstenošanai

novados/pilsētās un izglītības iestādēs iesakām pievērst uzmanību šādiem

jautājumiem:

1) informācijas aprites (Valsts izglītības satura centrs – pašvaldības izglītības

pārvalde/speciālists - izglītības iestāde) un pārstāvniecības nodrošināšana

informatīvi izglītojošos pasākumos (semināri, darba grupas, diskusijas,

aptaujas, konferences u.c.);

2) pedagogu pieredzes apmaiņas veicināšana un labās prakses popularizēšana;

3) iespēju robežās atbalsts valsts nozīmes pasākumu organizēšanai un norisei

interešu izglītībā un audzināšanas darbā (novada/pilsētas/reģiona/valsts

līmenī).

Informējam, ka vairākos normatīvajos aktos, kas ir nozīmīgi audzināšanas

darbības un interešu izglītības īstenošanā, ir veiktas būtiskas izmaiņas:

4) 26.03.2010. grozījumi Izglītības likuma 54.pantā „Izglītojamā pienākumi” un

55.pantā „Izglītojamā tiesības”;

5) Ministru kabineta 24.11.2009. noteikumi Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma

izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”;

6) Ministru kabineta 01.09.2009. noteikumi Nr.981 „Bērnu nometņu

organizēšanas un darbības kārtība”.

Plānojot audzināšanas darbu izglītības iestādēs un sekmējot skolēnu pilsonisko

izglītību, aicinām ņemt vērā, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu

2011.gads ir pasludināts par Eiropas brīvprātīgā darba gadu.

Vienlaikus atgādinām, ka veiksmīgākai un ātrākai informācijas saņemšanas un

aprites nodrošināšanai regulāri izmantojama Valsts izglītības satura centra mājas lapa

www.visc.gov.lv .

13

Par radošu pieeju izglītības kvalitātes paaugstināšanā

Vispārējā izglītībā 2009./2010.mācību gada laikā ir notikušas nozīmīgas

pārmaiņas, kuru mērķis veicināt uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu orientētu

mācību iestāžu izaugsmi, rosinot tās dažādot savu izglītības programmu piedāvājumu

un profesionāli pilnveidot skolēnu spējām un interesēm atbilstošu mācību procesu.

Skolas misija šajā dinamisko pārmaiņu laikā ir veicināt skolēnu un pedagogu

radošumu un ieviest dzīvē sabiedrības un skolēnu vajadzībām atbilstošas

pedagoģiskās inovācijas mācību procesa organizācijā un optimālā mācību darba

formu izvēlē.

Lai vispārizglītojošās skolas varētu strādāt radoši, nepieciešams pilnvērtīgi,

juridiski korekti izmantot to skolas un pedagoga patstāvību, kuru paredz Latvijā spēkā

esošie normatīvie akti. Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz iespējām, kas, manuprāt, ne

vienmēr tiek pilnā mērā apzinātas un izmantotas.

Ikvienas skolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās

izglītības likums citi normatīvie akti, kā arī skolas nolikums, kas izstrādāts atbilstoši

Vispārējās izglītības likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktajām obligātajām prasībām.

Skolas savos nolikumos var paredzēt citus būtiskus noteikumus, kas, protams, nav

pretrunā ar ārējiem normatīvajiem aktiem un sniedz skolai nepieciešamo

pedagoģiskās darbības brīvību. Skolas patstāvīgi:

- izstrādā iekšējos normatīvos aktus,

- izstrādā vispārējās izglītības programmas, ievērojot izglītības programmu

klasifikāciju,

- organizē un īsteno mācību procesu,

- izvēlas izglītošanas darba metodes un formas,

- īsteno vienu vai vairākas izglītības programmas, tai skaitā interešu,

tālākizglītības un citas izglītības programmas.

Izglītības likuma 28.pantā „Izglītības iestādes patstāvība” ir noteikts, ka

izglītības iestāde ir patstāvīga skolas darbību reglamentējošā dokumenta – izglītības

programmas izstrādē un īstenošanā, darbinieku izraudzīšanā, finanšu, saimnieciskajā

un citā darbībā saskaņā ar normatīvajiem aktiem un izglītības iestādes nolikumu. Lai

izmantotu iespēju ar skolas izstrādātās dokumentācijas palīdzību patstāvīgi noteikt

skolas izaugsmes prioritātēm atbilstošu mācību procesu, būtu ieteicams:

- izstrādājot skolas nolikumu, paredzēt tajā skolas perspektīvās attīstības

vajadzības,

- izstrādāt un saskaņot ar dibinātāju skolas attīstības koncepciju,

- izstrādājot un iesniedzot licencēšanai Izglītības kvalitātes valsts dienestā

skolas izglītības programmu, paredzēt tajā iespēju patstāvīgi veikt pedagoģiski

lietderīgas mācību priekšmetu un mācību stundu plāna izmaiņas un citu

normatīvajos aktos atļautu mācību procesa organizācijas pilnveidi skolēnu,

skolēnu vecāku, pedagogu un sabiedrības interesēs.

Ministru kabineta noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un vispārējā

vidējā izglītībā, kuros ir ietverti obligāto mācību priekšmetu standarti, vispārinātā

veidā nosaka obligāto mācību saturu un mācību procesā sasniedzamo rezultātu 3., 6.,

9. un 12.klases beigās, bet nereglamentē mācību procesa tematisko organizāciju,

nepieciešamo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos un mācību stundu konkrēto

saturu.

Valsts vispārējās izglītības standarti pieļauj skolām papildus standartā

noteiktajiem mācību priekšmetiem īstenot vispārējās izglītības standartā neminētus

mācību priekšmetus, ar nosacījumu, ka šo priekšmetu standartus skolas saskaņo ar

14

Valsts izglītības satura centru un ka, iekļaujot šos priekšmetus mācību stundu plānā,

netiek pārsniegta Vispārējās izglītības likumā noteiktā mācību stundu slodze nedēļā.

Ņemot vērā, ka Valsts izglītības satura centra publiskotie mācību priekšmetu

programmu paraugi nav normatīvi, skolām ir tiesības patstāvīgi izstrādāt savas

mācību priekšmetu standartiem atbilstošas mācību priekšmetu programmas.

Vispārējās izglītības likums neierobežo pedagogu radošo un inovatīvo pieeju

mācību procesa īstenošanā. Pedagogam Vispārējās izglītības likumā ir paredzētas

tiesības izstrādāt mācību priekšmetu programmu atbilstoši vispārējās izglītības

standartā noteiktajiem mācību priekšmetu standartiem. Tātad mācību priekšmeta

skolotājs, saskaņojot ar skolas vadību, var patstāvīgi plānot mācību satura apguves

secību un apguvei paredzēto laiku, noteikt mācību sasniegumu vērtēšanas formas un

metodiskos paņēmienus, kā arī mācību satura apguvei izmantojamos mācību

līdzekļus.

Arī valsts vispārējās izglītības standarti paredz pedagoga profesionālo

patstāvību mācību sasniegumu vērtēšanā, kas ļauj pedagogam noteikt mācību

sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu,

skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus. Līdz ar to Latvijā, tāpat kā citās

demokrātiskajās valstīs, skolām un skolotājiem ir brīvība mācību darba formu

patstāvīgā, pedagoģiski pamatotā izvēlē.

Vēlamies uzsvērt, ka mācību priekšmeta tematiskais plānojums ir skolotāja

individuālais darba dokuments, kas apliecina pedagoga radošo brīvību un kuram

spēkā esošajos valsts normatīvajos aktos nav noteikta nekāda normatīvā regulācija.

Līdz ar to nav pamatotas skolu darbības vērtētāju dažkārt izvirzītās prasības šī darba

dokumenta saturam vai formai un nebūtu pieļaujams tematiskos plānojumus izmantot

plānotā vai notikušā mācību procesa kontrolei.

Pedagogiem

Plānots, ka ar 2010.gada 1.septembri stāsies spēkā grozījumi MK 2000.gada

noteikumos Nr.347 „Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai

un profesionālajai kvalifikācijai ”, kas paredz:

1. Vairs netiks noteiktas prasības personām, kuras īsteno pieaugušo

neformālās izglītības programmas;

2. Profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības profesionālo

mācību priekšmetu pedagogiem, tāpat kā interešu izglītības pedagogiem profesionālās

kvalifikācijas pilnveide (pedagoģija) notiks 72 stundu B kursu programmās

pedagoģiskajās augstskolās.

Sagatavoti Ministru kabineta noteikumi „Pedagogu profesionālās

kvalifikācijas pilnveides kārtība” – vienoti noteikumi, kuri aizstās MK 2007.gada

28.augusta noteikumus Nr.570 „Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības

pedagogu profesionālās pilnveides kārtība” un MK 2005.gada 18.oktobra noteikumus

Nr.773 „Profesionālās izglītības pedagogu izglītības ieguves un profesionālās

pilnveides kārtība”.

Ar 3010.gada 1.jūniju stājušies spēkā MK 2010.gada 18.maija noteikumi

Nr.461 „Profesiju klasifikators”. Atbilstoši starptautiskajai klasifikācijai pedagogu

profesijas ir apvienotas vienā grupā. Ieviestas arī jaunas profesijas (amati)

pedagogiem:

15

- pedagoga palīgs (pedagogs, kurš strādā klasē paralēli ar stundas skolotāju

(augstākā pedagoģiskā izglītība));

- paliek arī skolotāja palīgs, jo pēc starptautiskās klasifikācijas tas ir

pirmsskolas skolotāja palīgs (aukle), kuram nav noteikta augstākā izglītība, šo amatu

var izmantot arī kā skolotāja palīgu darbā ar čigānu (romu) bērniem.

- skolas muzeja pedagogs,

- pedagogs–mentors (pieredzējis pedagogs, kurš nodrošina palīdzību jaunajam

pedagogam, darba gaitas sākot, kā arī kolēģiem, risinot darba vai sociālās problēmas).

- karjeras konsultants.

Pēdējie divi amati tiks iekļauti jaunajā pedagogu profesiju un amatu sarakstā

ESF un ERAF aktivitātes

2010./2011.mācību gadā Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas Reģionālās

attīstības fonda (ERAF) aktivitātēs ir plānoti sekojoši pasākumi:

1.2.1.2.2. „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos

mācību priekšmetos” - 2010./2011.mācību gadā turpinās piešķirt mērķstipendijas

pedagogiem. Pedagogi var pieteikties mērķstipendijām Izglītības pārvaldēs, kas katru

gadu mācību gada beigās izsludina pieteikšanos uz pedagogu mērķstipendijām

nākamajam mācību gadam, savukārt informācija par projektu ir atrodama mājas lapā

www.sf.gov.lv.;

1.2.2.1.5. „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas

optimizācijas apstākļos” - tiks izsludinātas vēl trīs pedagogu pieteikšanās atlases

atbalsta saņemšanai - 2010.gada augustā, decembrī un 2011.gada augustā. Informācija

par projektu un tā sadarbības partneru koordinātes pieejamas mājas lapās

www.izm.gov.lv un www.esf-pedagogiem.gov.lv, savukārt pedagogu pieteikšanos,

atbalstāmo pedagogu atlasi un jautājumus, kas saistīti ar stipendiju/ mērķstipendiju,

organizē, veic un nodrošina pašvaldībās – novadu koordinatori, pedagogu atlases

komisijas;

3.2.2.1.2. „Izglītības iestāžu informatizācija” - Izglītības un zinātnes ministrija

ir pārtraukusi izsludināto iepirkumu par stacionāro datoru iegādēm. Tālākai

informācijai sekot līdzi mājas lapā www.izm.gov.lv;

3.1.3.3.2. „Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana

izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem” - aktivitātes ietvaros plānots atbalstīt

38 vispārējās izglītības iestādes, kuras būs pielāgotas skolēniem ar funkcionāliem

traucējumiem. Šobrīd projektu ir pabeigušas trīs izglītības iestādes – Ludzas

2.vidusskola, Liepājas 8.vidusskola un Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola;

1.2.1.1.4. „Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” -

2010./2011.mācību gadā turpinās piešķirt mērķstipendijas sākotnējā profesionālajā

izglītībā studējošajiem jauniešiem.

Nacionālā izglītības iespēju datu bāze (NIID) un karjeras izglītība

Valsts izglītības attīstības aģentūra informē:

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Informācijas un karjeras atbalsta

departaments vispārizglītojošo skolu skolēnu rudens brīvdienās organizēs divu dienu

mācību semināru pedagogiem, klašu audzinātājiem karjeras izglītības īstenošanas

16

jautājumos Rīgā, Liepājas un Rēzeknes novadā. Novembra beigās tiks organizēta

ikgadējā konference “Karjeras vadības prasmes: no politikas līdz īstenošanai”.

Kontaktpersona: Brigita Miķelsone, Euroguidance programmas vadītāja, tel.

67830829, brigita.mikelsone@viaa.gov.lv

VIAA Informācijas un karjeras atbalsta departamenta uzturētajā nacionālās

izglītības iespēju datu bāzē www.niid.lv apkopota informācija par mācību un studiju

programmu aktuālo piedāvājumu 465 profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes,

augstākās izglītības, pieaugušo izglītības iestādēs. Datubāzē publicēta informācija par

5950 izglītības programmām. Regulāri tiek atjaunota informācija ne tikai par

izglītības iestāžu piedāvātajām mācību programmām, bet arī mācību maksu un atvērto

durvju dienu grafiku, pieejamas e-konsultācijas jauniešiem. Līdz gada beigām būs

pieejama informācija par visu vispārizglītojošo skolu piedāvātajām izglītības

iespējām. Skolas tiek aicinātas piedalīties aktuālas informācijas apkopošanā un

izplatīšanā. Kontaktpersona: Didzis Poreiters, departamenta direktora vietnieks, tel.

67359079, didzis.poreiters@viaa.gov.lv

VIAA piedāvā iespēju ikvienam savā e-pastā saņemt aktuālu informāciju par

tās administrētajām programmām un iniciatīvām (aktualitātēm skolotājiem, projektu

iesniegumu konkursu nosacījumiem un termiņiem, citām iniciatīvām),

piereģistrējoties mājas lapas www.viaa.gov.lv sadaļā „Pieteikties jaunumiem”.

Metodiskie materiāli trešo valstu valstspiederīgo bērniem

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru ir

piedalījusies Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektā un

sagatavojusi metodiskos materiālus trešo valstu valstspiederīgo bērniem, kuri ierodas

Latvijā un mācās vispārējās izglītības iestādēs.

2010./2011. mācību gadā katra izglītības iestāde saņem metodisko materiālu

komplektu:

1. Daba lapas bērniem un skolēniem „Latvija drauga acīm” (6-9 gadi);

2. Daba lapas skolēniem „Latvija drauga acīm” (10-12 gadi);

3. Skolotāja grāmata (darbam ar 6-9 gadīgiem skolēniem);

4. Skolotāja grāmata (darbam ar 10-12 gadīgiem skolēniem);

5. Komiksu grāmata;

6. „Mana Latvijas dienasgrāmata” 6-9 gadīgiem skolēniem;

7. „Mana Latvijas dienasgrāmata” 10-12 gadīgiem skolēniem.

8. Informatīvie bukleti vecākiem angļu un krievu valodā.

Galvenā uzmanība metodiskajos materiālos tiek pievērsta trešo valstu

valstspiederīgo bērnu valodas un kultūras atšķirībām, meklējot risinājumus, kā

integrēt šos bērnus Latvijas izglītības sistēmā.

17

Izglītojamo veselībai

Stāja

Aicinām skolotājus un skolu direktorus atcerēties un pievērst uzmanību, ka,

pateicoties Latvijas Olimpiešu kluba prezidentes un projekta „Stājas mācība

sākumskolā” vadītājas Dr.med. Ineses Jaunzemes ierosmei, pamatizglītības

programmas paraugā ir iekļauts punkts: „Mācību stundās 1.–4.klasēs var iekļaut 2–3

minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.”

Stājas mācība ir nepieciešama un vienlīdz labvēlīgi ietekmē gan bērnu, gan

pedagogu veselību, veicina mācību procesu, pieradina bērnus pie sēdēšanas un

kustību sabalansētības. Situācijā, kad bērnu fiziskā attīstība un stāja rāda tendenci

pasliktināties, tā ir vienkāršs un pietiekoši efektīvs preventīvs pasākums.

Pamatizglītības programmā ietvertas kustību pauzītes un vingrinājumi, kas

aktualizē stājas veidošanu, akcentē problēmas nopietnību un liek cerēt, ka labi

aizmirstās stājas prasības un panīkušās kustību pauzītes atkal nāks modē skolās

un...varbūt no skolām mācīsies arī tie, kuru darbs saistīts ar ilgstošu sēdēšanu.

I.Jaunzeme, projekta „Stājas mācība sākumskolā” vadītāja novēl, lai stipra un

vesela mugura skaisti notur mūsu gudrās, zināšanu pilnās un smagās galvas!

Drošība

Ņemot vērā, ka skolēnu drošība skolās ir aktuāla prioritāte, iesākām skolu

iekšējās kārtības noteikumos iekļaut sadaļu vardarbības risku novēršanai un tās

savlaicīgai profilaksei – ministrija 2010./2011.mācību gada pirmajā pusē plāno

izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2009.gada

24.novembra noteikumos Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība

izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, kuros tiks paredzēta šādas sadaļas

nepieciešamība. Vēršam uzmanību uz Izglītības likuma 54.pantā „Izglītojamā

pienākumi” veiktajiem grozījumiem, kas paredz plašāku skolēnu pienākumu loku.

Ēdināšana

Latvijas Diētas ārstu asociācija aicina pievērst pastiprinātu uzmanību

ēdināšanas jautājumiem skolās.

Latvijas Diētas ārstu asociācijas rīcībā ir informācija, ka arvien vairāk bērnu

skolās pusdienas neēd, jo vecāki vienkārši par to nevar samaksāt. Bet ekonomiskā

situācija nevar būt iemesls ēdināšanas kvalitātes pazeminājumam, jo vairāk – tieši

skolā ir jānodrošina kvalitatīvs ēdiens, jo, iespējams, ka dažiem skolēniem tā ir

vienīgā siltā ēdienreize dienā.

Nenoliedzami, ēdiena kvalitāte ir cieši saistīta ar tā cenu. Ekonomiskā situācija

valstī un asā konkurences cīņa starp ēdināšanas uzņēmumiem ir radījusi situāciju, ka

daži neprofesionāli uzņēmēji, lai tikai saņemtu pasūtījumu skolēnu ēdināšanai, šo

cenu samazina tiktāl, ka veselīgu un skolēnam nepieciešamajai ēdiena dienas

kaloritātei atbilstošu ēdienu tīri objektīvi nodrošināt nav iespējams. Ja jau valsts ir

aprēķinājusi, ka viena pirmklasnieka ēdināšana izmaksā 80 santīmu dienā, tad

vidusskolēnu ēdināt par 50 – 65 santīmiem nav iespējams. Minējumi par tik zemas

cenas ēdiena sagatavošanas izejvielām un tehnoloģijām ir dažādi, sākot ar tādas gaļas

izmantošanu, kam beidzies derīguma termiņš, un beidzot ar neslēptu krāpšanos pēc

līguma noslēgšanas – porciju apjoms neatbilst solītajam.

Ēdināšanas problēmu skolā dažkārt veicina arī skolas pavāru

neprofesionalitāte. Daudzās skolās bērni un arī skolotāji nav apmierināti ar ēdienu

18

kvalitāti. Ir pienācis laiks skolas ēdnīcās gatavot tā, lai ir stilīgi ēst skolas ēdnīcā, lai

tas ir garšīgi un veselīgi. Uzskatu, ka risinājums būtu skolas ēdnīcu vadību nodot

profesionāļu rokās, kas prot reaģēt uz tirgus (t.i., skolēnu) pieprasījumu atrast pozitīvu

kompromisu starp vēl neizkopto skolēnu ēdināšanas gaumi un veselīgu ēdienu,

uzlabojot skolēnu uztura kvalitāti.

Jaunais mācību gads tūlīt būs klāt, skolas jau tam gatavojas, tāpēc gribam lūgt

atgādināt skolu direktoriem, ka ēdināšanas jautājums ir tikpat svarīgs kā mācīšanās.

Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis

Mobilais veselības aprūpes centrs

Arī mūsdienās daudziem bērniem Latvijas lauku rajonos ir problemātiska

primārās medicīniskās aprūpes saņemšana. Bez regulārām medicīniskām pārbaudēm

un imūnprofilakses, pastāv risks, ka slimības netiek savlaicīgi diagnosticētas un

ārstētas. Gan akūta, gan hronisku slimību gadījuma sekas nereti jūtamas visu

turpmāko bērna dzīvi.

Kopš 2000. gada Ronalda McDonalda Mobilais aprūpes centrs (Care Mobile)

veido saikni starp slimnīcām un bērniem, piedāvājot kvalitatīvus medicīniskos,

zobārstniecības un veselības izglītības programmas pakalpojumus. 2007.gada

decembrī Ronald McDonald House Charities (RMHC) izveidoja vietējo organizācijas

nodaļu Latvijā. Patreiz dažādos pasaules reģionos (ASV, El Slavadora, Argentīna,

Taizeme u.c.) darbojas 32 šāda veida centri un Latvija, sekojot Polijas veiksmīgajai

pieredzei, būs otrā valsts Eiropā, kur darbu uzsāks Care Mobile.

Mobilais veselības aprūpes centrs Latvijā svinīgi tika atklāts 2010.gada

17.jūlijā. Tas ir 12 metrus garš moderns transporta līdzeklis, kas pielāgots

diagnostisko un profilaktisko medicīnas pakalpojumu sniegšanai. Transporta līdzeklī

atradīsies divas pacientu izmeklēšanas telpas, laboratorija, pieņemšanas telpa.

Mobilajā veselības aprūpes centrā ārsti no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas

sniegs bezmaksas veselības aprūpi bērniem Latvijas novados, kur ir apgrūtināta

specializētās pediatriskās medicīniskās aprūpes saņemšana.

Mobilās aprūpes centra izveides mērķis ir padarīt pieejamākus medicīniskos

pakalpojumus ģimenēm ar bērniem un nodrošināt regulāras primārās medicīniskās

aprūpes un zobārstniecības pārbaudes, kā arī savlaicīgu norīkojumu pie kvalificētiem

speciālistiem. Mobilās aprūpes centrs palīdzēs ietaupīt naudas līdzekļus, sniedzot

pakalpojumus tuvāk mājām. Latvijas Care Mobile, kura vērtība ir ap 400 000 eiro,

piešķir RMHC mātes organizācija ASV. Programmas realizācijai Latvijā papildus

nepieciešami 200 000 eiro, lai varētu segt šīs īpaši aprīkotās transportlīdzekļa

uzturēšanas izmaksas.

19

Sirsnīgi lūdzam Jūsu palīdzību izvirzītā mērķa sasniegšanai. Ziedojums

Mobilajam aprūpes centram ir ziedojums Latvijas bērnu veselībai un labklājībai.

http://www.rmhc-latvia.lv/Programs/Latviski.htm

20

Informācijai / darbam

Noteikumu projekts "Kārtība, kādā akreditē vispārējās un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus" Iesniedzējs: Izglītības un zinātnes ministrija Projekts: VSS-230

Projekta veids: MK noteikumu projekts Jomas nosaukums: Izglītības un zinātnes politika

Dokumenti: Anotācija | Noteikumu projekts | Pielikums | Pielikums | Pielikums | Pielikums | Pielikums

Uzmanību vēstures skolotājiem!

Ceļojošā izstāde „Baltija un Vācieši”

Izstādes atklāšana Rīgas Rātsnamā 2010.gada 16.augustā plkst.15:00

Igaunijā un Latvijā šodien kopj arī vācu kultūras mantojumu kā Rietumeiropas

identitātes sastāvdaļu. Izstādes rīcībā tika nodoti daudzpusīgi materiāli no igauņu un

latviešu muzejiem, arhīviem un bibliotēkām. Vācbalti un viņu pēcnācēji diskutē ar

Baltiju kultūras, zinātniskās, radošās un sabiedriskās apvienībās. Vācbaltu tikšanās

centri ir Bremzes nams Lineburgā un vācbaltu nams Darmštatē.

Šodien daudz vāciešu dod savu ieguldījumu Baltijas republikās. Vācbaltu

organizācijas strādā dažādās jomās kopā ar partneriem no Baltijas. Šo organizāciju

kopīgie centieni ir dot jaunu saturu senajiem kultūras kontaktiem.

Tieši ar šo domu ir noorganizēta arī šī izstāde, kuru ir atbalstījusi Vācijas Iekšlietu

ministrija un Kārļa-Širrena biedrība.

21

Statistikas dati

Analizējot izglītojamo skaita sadalījumu pa klašu grupām vispārizglītojošajās

dienas apmācības programmās, redzams, ka turpinās un nākamajos trīs gados

turpināsies neliels izglītojamo skaita pieaugums 1.-4.klasēs. Prognoze izdarīta,

pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par attiecīgajā gadā dzimušo

bērnu skaitu. 2010./2011.mācību gadā šajā klašu grupā izglītojamo skaits varētu

palielināties par 2% jeb 1500 skolēniem.

Ja pēdējos trīs mācību gados notika visai ievērojams izglītojamo skaita

samazinājums 5.-9.klašu grupā (par 21 000 !), tad tagad prognozējams, ka kritums

palēnināsies. Nākamajā mācību gadā 5.-9.klasēs varētu būt tikai par 4% jeb 4350

skolēniem mazāk.

Turpina samazināties vidusskolēnu skaits. 2010./2011.mācību gadā 10.-

12.klasēs varētu būt par 5% jeb 2700 skolēniem mazāk. Kopējā bilance izglītojamo

skaitam – samazinājums par 5500 skolēniem.

Klašu vidējais piepildījums

vispārizglītojošajās dienas apmācības programmās

2008./2009.m.g. 2009./2010.m.g.

Kopā 17,7 18,4

1.kl. 18,3 19,1

2.kl. 17,1 18,1

3.kl. 16,5 17,9

4.kl. 15,4 16,5

5.kl. 17,0 17,7

6.kl. 16,7 17,4

7.kl. 17,0 17,8

8.kl. 17,1 17,6

9.kl. 17,1 17,6

22

10.kl. 21,7 22,1

11.kl. 21,0 21,1

12.kl. 21,1 21,5

Sākumskolas35

Sākumskolas45

Pamatskolas373

Pamatskolas463

Vidusskolas375

Vidusskolas377

Speciālās skolas63

Speciālās skolas63

Vakara (maiņu) skolas31

Vakara (maiņu) skolas34

0 200 400 600 800 1000 1200

2009./2010.m.g.

2008./2009.m.g.

Vispārizglītojošo skolu skaits

14569

13761

13003

13223

13811

12000

12500

13000

13500

14000

14500

15000

2005./2006.m.g. 2006./2007.m.g. 2007./2008.m.g. 2008./2009.m.g. 2009./2010.m.g.

Izglītojamo skaits vakara (maiņu) skolās

23

310

128

85

113107

61

36

7 4

224

10294

128

96

58

33

6 4

0

50

100

150

200

250

300

350

līdz 100 no 101 līdz 150

no 151 līdz 250

no 251 līdz 400

no 401 līdz 600

no 601 līdz 800

no 801 līdz 1000

no 1001 līdz 1200

1201 un vairāk

Dienas skolu sadalījums pēc skolēnu skaita (bez vakara, speciālajām, privātajām skolām un klasēm arodskolās)

2008./2009.m.g. 2009./2010.m.g.

0

8

34

57

66

76

68

56

38

29

0

7

16

34

43

67

57

37

34

24

0

10

20

30

40

50

60

70

80

10 25 40 55 70 85 100 115 130 145

sko

lu s

kait

s

skolēnu skaits līdz

Mazo skolu sadalījuma izmaiņas

2008./2009.m.g. 2009./2010.m.g.

24

3

29

52

84 85

58

34

745

17

61

94

74

57

31

64

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

līdz 100 no 101 līdz 150 no 151 līdz 250 no 251 līdz 400 no 401 līdz 600 no 601 līdz 800 no 801 līdz 1000 no 1001 līdz 1200 1201 un vairāk

Vidusskolu un ģimnāziju sadalījuma izmaiņas

2008./2009.m.g. 2009./2010.m.g.

7,2%

3,0%

20,3%

31,8%

29,2%

6,8%

1,2%0,1%

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

246 251 256 300 350 400 450 460

pe

dag

ogu

ska

its

darba algas likme līdz, Ls

Pedagogu darba algas likmes 2009./2010.m.g. (novērtējums pēc tarifikācijām)

Izvērtējot 2009./2010.m.g. tarificētās pedagogu (fizikas skolotāju) darba algas

likmes valstī, redzams:

- līdz 246 (245) Ls par likmi (7,2%) ir skolotājiem, kuriem darba stāžs ir

mazāks par 5 gadiem. Tie ir jaunie skolotāji. Šāda likme vidēji var iznākt arī

gadījumā, ja stundas pasniedz skolas direktors vai direktora vietnieks.

- līdz 251 (250) Ls par likmi (3,0%) ir skolotājiem, kuriem darba stāžs ir no 5

līdz 10 gadiem. Šāda likme vidēji var iznākt arī gadījumā, ja stundas pasniedz skolas

direktors vai direktora vietnieks.

25

- 256 (255) Ls par likmi (20,3%) ir skolotājiem ar darba stāžu lielāku par 10

gadiem. Tā ir minimālā darba algas likme, tādu saņem aptuveni piektā daļa skolotāju.

- gandrīz trešā daļa (31,8%) skolotāju darba algas likme ir noteikta robežās no

255 Ls līdz 300 Ls par likmi. To var noteikt pilsētas un novadi ar sakārtotu skolu tīklu

un piepildītām klasēm.

- vēl gandrīz trešdaļai (29,2%) skolotāju ir bijis iespējams noteikt darba algas

likmi robežās no 3001 līdz 350 Ls par likmi.

- ~ 8% darba algas likme ir 351 līdz 450 Ls robežās.

1,2% 0,6% 2,4%

30,1%

56,0%

9,0%

0,6% 0,0%0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

246 251 256 300 350 400 450 460

pe

dag

ogu

ska

its

darba algas likme līdz

Rīgā

P.S. Ievērojot, ka Rīgā klašu vidējais piepildījums ievērojami pārsniedz valsts vidējos

rādītājus, bet vienam normētam skolēnam „seko” tikai 575 Ls (novados – 734 Ls).