Post on 17-Nov-2019
transcript
Aktualitātes un jaunumi
izglītības jomā
2010./2011.mācību gadā
Novadu un republikas pilsētu
izglītības pārvalžu un izglītības speciālistu seminārs
Rīgā, 2010.gada 12.augustā
2
Saturs Novadu un republikas pilsētu izglītības darbiniekiem ................................................... 3 Uzzini par svarīgāko izglītībā! ....................................................................................... 3 Grozījumi Izglītības likumā ........................................................................................... 3 Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) aktualitātes ............................................ 5
„Nauda seko skolēnam” ................................................................................................. 6 Izmaiņas izglītības iestāžu tīklā ..................................................................................... 7 Pirmsskolas aktualitātes ................................................................................................. 8 Informācija speciālās izglītības iestādēm....................................................................... 8
Mazākumtautību izglītības programmas ...................................................................... 10 Vakara (maiņu) skolas ................................................................................................. 10 Privāto izglītības iestāžu finansējums .......................................................................... 11 Valsts izglītības satura centra informācija skolām ....................................................... 11
Valsts pārbaudes darbi vidējā izglītībā .................................................................... 11 Valsts pārbaudes darbi pamatizglītībā ..................................................................... 11 Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni ..................................................................... 11 Vispārējās izglītības mācību saturs .......................................................................... 12
Audzināšanas darbs un interešu izglītība ................................................................. 12 Par radošu pieeju izglītības kvalitātes paaugstināšanā................................................. 13
Pedagogiem .................................................................................................................. 14 ESF un ERAF aktivitātes ............................................................................................. 15
Nacionālā izglītības iespēju datu bāze (NIID) un karjeras izglītība ............................ 15 Metodiskie materiāli trešo valstu valstspiederīgo bērniem .......................................... 16
Izglītojamo veselībai .................................................................................................... 17 Stāja.......................................................................................................................... 17 Drošība ..................................................................................................................... 17
Ēdināšana ................................................................................................................. 17 Mobilais veselības aprūpes centrs ............................................................................ 18
Informācijai / darbam ................................................................................................... 20 Statistikas dati .............................................................................................................. 21
3
Novadu un republikas pilsētu izglītības darbiniekiem
2009./2010.m.g. bija pirmais gads izglītībā ar jaunu administratīvo iedalījumu
118 republikas pilsētās un novados. Izglītības jomas vadībā palika liela daļa
speciālistu ar ievērojamu pieredzi šī darba sekmīgā nodrošināšanā, bet daudzi šo
darbu uzņēmās pirmo reizi. Paldies visiem, kuri mazāk žēlojās par problēmām un
negaidītām grūtībām, bet darīja visu, lai nodrošinātu bērniem iespēju turpināt iegūt
kvalitatīvu izglītību! Paldies par darbu IP vadītājiem un speciālistiem, skolu un
pirmskolu vadībai, visiem pedagogiem un pedagoģiskajiem darbiniekiem un labus
panākumus 2010./2011.mācību gadā!
Uzzini par svarīgāko izglītībā!
Lai informētu par aktualitātēm izglītības, zinātnes, sporta, valsts valodas un
jaunatnes politikas jomā, veicinātu dialogu ar šajās jomās iesaistītajiem un ikvienu
interesentu, IZM reizi mēnesī sagatavo un izsūta abonentiem informatīvo e-izdevumu.
Izdevumā tiek regulāri atspoguļota informācija par konkrētajā mēnesī Ministru
kabinetā apstiprinātajiem IZM sagatavotajiem normatīvajiem aktiem un to
grozījumiem, Saeimā pieņemtajiem likumiem un to grozījumiem, sniegti speciālistu
skaidrojumi. E-izdevuma abonentiem ir iespēja uzzināt par iespējām pieteikties
dažādos konkursos un projektos, iepazīties ar pozitīvo pieredzi un veiksmes stāstiem.
Ikviens izdevuma lasītājs var ierosināt aktuālās tēmas un saņemt atbildes uz
uzdotajiem jautājumiem.. Atsevišķi informatīvā e-izdevuma pielikumi tiek veidoti par
IZM īstenotajiem Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem un saistībā ar citiem
svarīgiem notikumiem nozarēs.
Šobrīd iznākuši jau 32 IZM informatīvie e-izdevumi un tā abonentu skaits
tuvojas diviem tūkstošiem. 2010.gada janvārī veiktajā aptaujā 95% izdevuma
abonentu atzina, ka informatīvais e-izdevums ir ērts veids, kā saņemt aktuālo
informāciju no IZM.
Ikviens interesents aicināts pieteikties izdevuma saņemšanai IZM mājaslapā:
http://izm.izm.gov.lv/izdevums.html
Grozījumi Izglītības likumā
Ņemot vērā to, ka no 2010.gada 26.marta ir stājušies spēkā grozījumi
Izglītības likumā (turpmāk – Likums), IZM Politikas koordinācijas departaments
uzsver virkni jauninājumu normatīvā līmenī:
1) Likuma 14.panta, kas nosaka Ministru kabineta kompetenci izglītībā,
20.1punkts paredz kārtību, kādā izglītības iestāde (izņemot augstskolas un koledžas)
nodrošina bibliotekāros un informācijas pakalpojumus. Savukārt Likuma 17.panta,
kas nosaka Pašvaldību kompetenci izglītībā, trešās daļas 23.1punkts paredz, ka
republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība veicina iespēju izglītības
iestādēm izmantot vienoto bibliotēku informācijas sistēmu. Līdztekus minētajai jomai
Likuma 30.panta, kas regulē izglītības iestādes vadītāja darbību, trešās daļas 31.punkts
paredz, ka izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt izglītības iestādes
piekļuvi bibliotekārajiem un informācijas pakalpojumiem.
2) Likuma 14.panta 35.punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību,
kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus (personas, kas realizē aizgādību),
4
pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē
izglītības iestādi.
3) Likuma 23.panta, kas nosaka izglītības iestādes dibināšanas, reorganizācijas
un likvidēšanas kārtību, piektā daļa paredz, ka par izglītības iestādes likvidāciju vai
reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā sešus
mēnešus iepriekš.
Vienlaikus ar grozījumiem Likumā ir precizētas pedagogu, izglītojamo un
izglītojamo vecāku (personas, kas realizē aizgādību) tiesības un pienākumi.
Piemēram, būtiski ir pārstrādāti izglītojamā pienākumi, aizstājot agrākos trīs punktos
noteiktos pienākumus un desmit punktos noteiktās tiesības ar deviņos punktos
noteiktiem pienākumiem un deviņos punktos noteiktām tiesībām.
Vēlamies informēt arī par izglītības starptautisko aspektu. Tā, piemēram,
saskaņā ar 2009.gada 27.novembra Eiropas Padomes lēmumu (2010/37/EK)
2011.gads ir pasludināts par Eiropas gadu brīvprātīgam darbam aktīvās pilsonības
veicināšanai (2011.gads) (turpmāk - EBDG). EBDG ietvaros visā Latvijā tiks īstenoti
pasākumi brīvprātīgā darba veicināšanai un popularizēšanai. Izglītības un zinātnes
ministrija aicina izglītības pārvaldes un izglītības iestādes EBDG ietvaros īstenot
vienotu skolas projektu nedēļu par brīvprātīgo darbu, sniedzot izglītojamiem
informāciju par brīvprātīgā darba būtību, mērķiem un vērtību, kā arī brīvprātīga darba
ieguldījumu personības un vietējas sabiedrības attīstībā. Šajā nolūkā Izglītības un
zinātnes ministrija ir sagatavojusi metodiskos ieteikumus projektu nedēļas
organizēšanai, kā arī kā EBDG koordinējošā institūcija Latvijā ir gatava sniegt
informatīvo atbalstu iestādēm, kuras vēlas īstenot pasākumus Latvijas EBDG
programmas ietvaros.
Saskaņā ar 2010.gada 10. - 11.maija Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes
un kultūras ministru padomes laikā notikušo ministru viedokļu apmaiņu un 2010.gada
17.jūnija Eiropadomē panākto vienošanos stratēģijas „ES 2020” ietvaros ierosināts
nacionālais mērķis attiecībā uz priekšlaicīgi skolu pametušo īpatsvaru – 2015.gadam
tas ir 14% un 2020.gadam – 13% (stratēģijā „ES 2020” noteiktais kvantitatīvais
mērķis – mazāk par 10%). Cita starpā stratēģijas „ES 2020” viena no
pamatiniciatīvām ir „Jaunatne kustībā”, kas iekļauj mobilitātes un
internacionalizācijas jautājumus. Šīs pamatiniciatīvas turpmākās izstrādes gaita un
Beļģijas prezidentūras (2010.gada jūlijs - decembris) rīcība šajā jautājumā ir cieši
saistīta ar gaidāmo Eiropas Komisijas ieteikumu par mācību mobilitāti. Vienlaikus
departaments atzīmē, ka Beļģijas prezidentūra kā vienu no prioritātēm ir noteikusi
darbu ar jaunatni.
Spānijas, Beļģijas un Ungārijas Eiropas Savienības prezidentūras kopīgi ir
izvirzījušas prioritātes izglītības un apmācības jomā laika posmam no 2010.gada
1.janvāra līdz 2011.gada 30.jūnijam. Prezidentūru kopējā darbības programmā tiek
atzīts, ka izglītībai un apmācībai ir centrālā loma nodarbinātības, konkurētspējas,
inovāciju, kultūras attīstības, sociālās iekļaušanās un lielākas ekonomiskās labklājības
uzlabošanā.
Beļģijas prezidentūras laikā plānots turpināt Francijas prezidentūras laikā
(2008.gada jūlijs – decembris) uzsākto darbu pie jautājuma „Skolas 21.gadsimtam”
aizsāktās tēmas, izstrādājot un pieņemot Padomes secinājumus par pamatprasmju
apguvi. Saistībā ar stratēģijas „ES 2020” vienu no prioritātēm – videi nekaitīgāku uz
kontaktiem balstītu ekonomiku – Beļģijas prezidentūra vēlas pievērst lielāku
uzmanību izglītības un apmācības ekoloģiskajai dimensijai un izpratnes maiņai par šo
jautājumu.
5
Papildus informācija par izglītības nozares politiku Eiropas Savienības
kontekstā ir pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapas sadaļā „Eiropas
Savienība” (http://izm.izm.gov.lv/es.html).
Tāpat informējam, ka pašlaik norit darbs pie Latvijas – Polijas jauktās
komisijas par sadarbību kultūras un izglītības jomā 2010.-2013.gadā protokola
projekta. Protokola projekts ietver sadarbības veicināšanu un pieredzes apmaiņu starp
abām pusēm par valodas un kultūras mācīšanas jautājumiem, atbalstu poļu valodā
mācīto priekšmetu pedagogu, kas strādā Latvijā, profesionālajai pilnveidei,
nosacījumus poļu valodas viesskolotāju uzņemšanai Latvijas izglītības iestādēs,
studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņai, kā arī stipendiju piešķiršanai studijām,
pētniecībai un dalībai vasaras skolās un vasaras valodas un kultūras kursos. Protokola
projekta parakstīšana plānota 2010.gadā.
Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) aktualitātes
Ar 2010.gada 4.marta likumu „Grozījumi Izglītības likumā” (stājās spēkā
26.03.2010.) Ministru kabinetam noteiktās kompetences Izglītības likuma 14.pantā
tika papildinātas ar 30.punktu: „30) Ministru kabinets nosaka Valsts izglītības
informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas un aktualizācijas kārtību.” Izglītības
likuma 1.pants tika arī papildināts ar terminu: „Valsts izglītības informācijas sistēma –
datubāze, kurā apkopota informācija par izglītības iestādēm, licencētām un
akreditētām izglītības programmām, izglītojamiem, pedagogiem, augstskolu un
koledžu akadēmisko personālu, izglītības dokumentiem un valsts statistiku.”
Atbilstoši grozījumiem Izglītības likumā un lai Valsts izglītības informācijas
sistēma (turpmāk – VIIS) sāktu funkcionēt pilnā apjomā, Izglītības un zinātnes
ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu „Valsts izglītības
informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība”.
Plānots, ka šis noteikumu projekts tiks pieņemts augustā Ministru kabinetā un
noteikumi stāsies spēkā 2010.gada 1.septembrī.
Tādējādi vispārējās izglītības iestādēm visa informācija būs obligāti jāievada
Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) neatkarīgi no iestādes juridiskā statusa.
Obligāta būs arī pedagogu tarifikācijas un izglītības dokumentu sadaļas aizpildīšana,
kā arī informācijas aktualizācija VIIS noteiktos termiņos. Vēršam uzmanību, ka
informācijas (par audzēkņiem, pedagogiem, tarifikācija, pedagogu izglītības
dokumenti) ievadīšana būs obligāta arī pirmsskolas izglītības iestādēm.
Būs precīzi noteikts, kādu informāciju ievada Izglītības un zinātnes ministrija,
kādu Izglītības kvalitātes valsts dienests, kādu novada pašvaldība un republikas
pilsētas pašvaldība, kādu vispārējās izglītības iestādes (tai skaitā pirmsskolas
izglītības iestādes), profesionālās izglītības iestādes, interešu izglītības iestādes,
profesionālās ievirzes izglītības iestādes (neatkarīgi no to juridiskā statusa).
Informāciju sistēmā ievada vai aktualizē nekavējoties, bet ne vēlāk kā desmit darba
dienu laikā no informācijas iegūšanas vai tās radīšanas dienas, ja citos normatīvajos
aktos nav noteikts citādi.
Informācija par bērnu un skolēnu skaitu attiecīgā gada 1.septembrī izglītības
iestādēs (pa klasēm (grupām) un izglītības programmām), ko novadu un republikas
pilsētu pašvaldībām jāiesniedz ministrijā līdz 2010.gada 5.septembrim, tiks iegūta no
VIIS ievadītajiem datiem. Pēc šī bērnu un skolēnu skaita Izglītības un zinātnes
ministrija aprēķinās mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēs bērnu izglītošanā
6
nodarbināto pirmsskolas pedagogu, kas izglīto bērnus no piecu gadu vecuma, un
pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu
darba samaksai.
Lai novērstu situāciju, ka viens izglītojamais varētu būt reģistrēts vairākās
vispārējās izglītības iestādēs („dubultās piederības”), ir sagatavoti atbilstoši grozījumi
Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumos Nr.822 „Noteikumi par
obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē
vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)”.
Grozījumu projektā paredzēts, ka izglītības iestādei informācija par katru
uzņemto izglītojamo obligāti ir jāievada VIIS un ka izglītojamais var tikt reģistrēts
tikai vienā pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iestādē, izslēdzot
„dubultās piederības”. Tas nozīmē, ka izglītojamo, pamatojoties uz uzņemšanai
noteiktajiem obligātajiem dokumentiem ar direktora rīkojumu uzņemot izglītības
iestādē un reģistrējot VIIS, visas iepriekšējās izglītojamā piederības citām vispārējās
izglītības iestādēm sistēmā tiek izbeigtas.
Paredzēts vienkāršot administratīvo procedūru gadījumā, kad izglītojamais
maina izglītības iestādi. Vecākiem jāvēršas un jāraksta iesniegums tikai vienu reizi
vienā izglītības iestādē (tajā, kurā iestājas). Izglītības iestādes pašas organizē tālāko
dokumentu apriti.
Svītrots nosacījums, ka izglītojamo, kurš plāno mācīties citā valstī ne ilgāk kā
gadu, neatskaita no izglītības iestādes izglītojamo skaita.
Precizēts, ka arī eksterni reģistrē noteiktā klasē. Noteikta iespēja izglītojamam
pēc 12.klases beigšanas uzlabot vērtējumu kādā valsts pārbaudes darbā vai vērtējumu
mācību priekšmetā gadā.
„Nauda seko skolēnam”
2010./2011.gada septembrī – decembrī skolēnam „sekos” tikpat liels
finansējums kā gada pirmajos 8 mēnešos atbilstoši „Likumam par valsts budžetu
2010.gadam”.
Sagatavoti grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos
Nr.1616 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un
privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto
pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās
pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai”:
1.Precizēti koeficienti speciālo izglītības programmu īstenošanai, palielinot
integrēto izglītojamo ar speciālām izglītības vajadzībām finansēšanai paredzēto
koeficientu, lai sekmētu iekļaujošo izglītību, kā arī rosinātu pašvaldības sniegt
izglītības pakalpojumus izglītojamiem ar speciālām vajadzībām tuvāk dzīvesvietai,
vienlaikus samazinot valsts izdevumus speciālo izglītības iestāžu uzturēšanai.
2.Precizēti noteikumi par papildu finansējuma saņemšanu programmām
padziļinātai mācību priekšmeta mācīšanai, paredzot, ka pašvaldības iesniegs papildu
informāciju šo programmu īstenošanas izmaksu argumentācijai. Skolai ir jāpamato,
kādēļ izglītības programmas īstenošanai nepieciešams 1,3 reizes lielāks finansējums.
3.Noteikts, ka pašvaldībām jāatver konts Valsts kasē mērķdotācijas
saņemšanai, tādejādi nošķirot šo finansējumu no citiem līdzekļiem visa naudas
apgrozījuma ceļa laikā līdz piešķīruma mērķu īstenošanai.
Lai pilnveidotu pedagogu darba samaksas principu „Nauda seko skolēnam”,
sagatavoti grozījumi ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836
7
„Pedagogu darba samaksas noteikumi”. Noteikumu projekts salīdzinājumā ar spēkā
esošajiem noteikumiem paredz:
- noteikt zemāko mēneša darba algas likmi izglītības metodiķiem valsts
ģimnāzijās, nosakot to vienādu ar izglītības iestādes vadītāja vietnieka darba algas
likmi atkarībā no izglītības iestādē esošā valsts finansētā izglītojamo skaita;
- ļaut valsts ģimnāzijas pedagogiem tarificēt vairāk par divām darba stundām
nedēļā par vienu darba likmi individuālajam darbam ar izglītojamo mācību
priekšmetā;
- precizēt izglītības iestāžu nosaukumus atbilstoši Vispārējās izglītības
likumam;
- precizēt formulējumu, ka samaksa par klases audzinātāja pienākumu
veikšanu nav paredzēta internātskolā un speciālajā internātskolā.
Izmaiņas izglītības iestāžu tīklā
2009.gadā IZM ir saskaņojusi pašvaldību lēmumus par:
- 84 izglītības iestāžu reorganizāciju
- 57 izglītības iestāžu slēgšanu
- 2 pirmsskolas izglītības iestāžu dibināšanu
2010.gada septiņos mēnešos IZM ir saskaņojusi pašvaldību lēmumus par:
- 22 izglītības iestāžu reorganizāciju
- 8 izglītības iestāžu slēgšanu
- 4 pirmsskolas izglītības iestāžu dibināšanu
Salīdzinājumā ar 2009.gadu ievērojami ir mazinājies reorganizēto un slēgto
izglītības iestāžu skaits, savukārt palielinājies atvērto pirmsskolas izglītības iestāžu
skaits.
Vispārējā izglītībā finansēšanas principa „nauda seko skolēnam” ieviešanas
rezultātā jau 2009./2010.mācību gadā ievērojami samazinājās skolu skaits, kurās
mācījās no 30 līdz 70 skolēniem, rezultātā nedaudz pieaugot vidējam klašu
piepildījumam.
Tendences izglītības iestāžu reorganizācijā 2010.gadā ir saglabājušās tādas
pašas kā iepriekšējā periodā, t.i., visvairāk izglītības iestādes tiek reorganizētas,
vidusskolas pārveidojot par pamatskolām vai pamatskolas pievienojot vidusskolām.
Izglītības iestāžu likvidācijas pamatojumi galvenokārt ir saistīti ar racionālu
izglītības iestāžu telpu noslodzi un finanšu līdzekļu izlietojumu, kā arī saistībā ar
nelielo izglītojamo skaitu.
Saskaņā ar 2010.gada 4.marta grozījumiem Izglītības likumā (spēkā no
2010.gada 26.marta) Izglītības likuma 23.pants ir papildināts ar piekto daļu šādā
redakcijā: „(5) Par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās
institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš.”
IZM ir lūgusi pašvaldībām, kuras veic izmaiņas savu izglītības iestāžu tīklā,
atbilstoši kompetencei skaidrot visām iesaistītajām pusēm (skolotājiem, vecākiem,
skolēniem u.c.) nepieciešamību slēgt minēto izglītības iestādi. Tādējādi tiek veicināta
izpratne sabiedrībā, ka, sakārtojot skolu tīklu un efektīvi izmantojot finansējumu,
izglītības jautājumus izdosies risināt optimālā veidā arī valsts budžeta samazinājuma
apstākļos, dodot iespēju visiem skolēniem iegūt konkurētspējīgu izglītību un
ilgtermiņā nodrošinot pedagogiem atbilstošu atalgojumu.
8
Atgādinām, ka Izglītības un zinātnes ministrija, izskatot jautājumu par
saskaņojumu pašvaldības lēmuma projektam par pašvaldības vispārējās izglītības
iestādes reorganizēšanu vai likvidāciju, rūpīgi seko šādiem kritērijiem: izglītības
iestādes darba kvalitāte – skolēnu mācību rezultāti un sekmības dinamika, izglītības
programmu piedāvājums, sasniegumi interešu izglītības jomā, pedagogu un direktora
darba kvalitāte u.c., lai nodrošinātu skolu labās prakses un pieredzes pārmantojamību;
izglītības pieejamība – sākumskolas (1.–6.klases), it īpaši 1.–3.klases pieejamība
iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai; transporta nodrošinājums; izglītības iestāžu
attīstības potenciāls nākotnē – iespēja kļūt par daudzfunkcionālu izglītības, kultūras
un sociālā atbalsta centru; skolu tīkla attīstības koncepcija novadā – pieejamie finanšu
resursi, skolu ēku piepildījums un noslogojums, teritorijas demogrāfiskās tendences,
pašvaldības ekonomiskās attīstības potenciāls, kā arī iesaistīto pušu (skolēnu,
pedagogu un vecāku) informētība un viedokļi. Pašvaldībām, plānojot skolu tīklu, ir
jāņem vērā visu veidu un visu pakāpju izglītības iestādes.
Izglītības un zinātnes ministrija pašlaik izstrādā iekšējos noteikumus „Kārtība,
kādā Izglītības un zinātnes ministrija saskaņo pašvaldību lēmumu projektus par
vispārējās izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu un likvidāciju, to vadītāju
pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba, un izglītības pārvaldes iestādes vadītāja
pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba”.
Pirmsskolas aktualitātes
Lai veicinātu bērna vispusīgu un harmonisku attīstību, ievērojot attīstības
likumsakarības un vajadzības, kā arī individuālajā un sabiedriskajā dzīvē
nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes, tādējādi mērķtiecīgi nodrošinot
sagatavošanos pamatizglītības apguvei, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi
un Ministru kabinets 2010.gada 3.augustā ir apstiprinājis Ministru kabineta
noteikumus „Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām” (turpmāk –
vadlīnijas). Vadlīnijas ir pirmsskolas izglītības pakāpes ieguves, tās satura un
organizācijas tiesiskais regulējums, kas nosaka pirmsskolas izglītības satura mērķus
un uzdevumus, pirmsskolas izglītības pedagoģiskā procesa organizācijas principus,
pirmsskolas izglītības apguves plānotos rezultātus un vērtēšanas pamatprincipus.
Minētie Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā 2010.gada 1.septembrī.
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu, vadlīnijas ir obligātas ikvienam, kas izstrādā
un īsteno pirmsskolas izglītības programmas.
Izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas, līdz
2011.gada 1.janvārim jānodrošina pirmsskolas izglītības programmu atbilstība
vadlīnijām. Pēc IZM informācijas, 2009./2010.mācību gadā Latvijā pirmsskolas
izglītības programmas tika īstenotas 586 pirmsskolas izglītības iestādēs, 355 skolās un
9 interešu izglītības iestādēs. Kopējais pirmsskolas izglītībā iesaistīto bērnu skaits
2009./2010.mācību gadā bija 83 040 bērnu (2008./2009.mācību gadā - 80 936 bērni).
Informācija speciālās izglītības iestādēm
2010.gada 22.jūlijā VSS izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts
„Noteikumi par izglītojamo uzņemšanu internātskolā, uzņemšanu un atskaitīšanu,
speciālajā izglītības iestādē un speciālajā pirmsskolas izglītības grupā”.
9
Normatīvā akta projekta mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu izglītojamo
uzņemšanai internātskolās un uzņemšanai un atskaitīšanai speciālajās izglītības
iestādēs, speciālajās pirmsskolas izglītības grupās atbilstoši reālajai situācijai,
panākot, ka netiek pieļauta izglītojamo nepamatota uzņemšana, uzturēšana vai
atskaitīšana no speciālajām izglītības iestādēm, speciālajām pirmsskolas izglītības
grupām (turpmāk – izglītības iestāde). Projektā ir noteikti kritēriji un nosacījumi, kādā
gadījumā izglītojamo var uzņemt izglītības iestādē.
Lai novērstu situāciju, ka izglītojamais obligātajā izglītības vecumā tiek
atskaitīts no izglītības iestādes un neturpina iegūt pamatizglītību, normatīvā akta
projektā ir noteikta kārtība, kas jāievēro izglītības iestādei, kad izglītojamais pāriet
mācīties no vienas izglītības iestādes uz citu.
Normatīvā akta projektā ir noteikta kārtība, kas nepieļauj līdzšinējā praksē
pieļauto situāciju, ka izglītojamais izglītības iestādē turpina izglītības iegūšanu
nepamatoti ilgi:
1. gadījumos, kad izglītojamajam ir konstatēta veselības stāvokļa uzlabošanās, vai,
ja ir beidzies valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā
norādītais speciālās izglītības programmas īstenošanas termiņš, normatīvā akta
projekts paredz noteikt, ka izglītības iestādei sadarbībā ar vecākiem, jānodrošina
izglītojamā spēju, attīstības līmeņa un veselības stāvokļa atkārtotu izvērtēšanu
valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisijā un iespējas turpināt
izglītību viņam atbilstošā izglītības programmā, veicinot izglītojamo pāriešanu uz
vispārējās izglītības iestādēm izglītības turpināšanai;
2. ir noteikts, kādā gadījumā izglītojamais ir pabeidzis izglītības programmas
apguvi un kad izglītojamais pēc izglītības programmas apguves ir atskaitāms no
izglītības iestādes;
3. ir noteikti īpašie gadījumi, kuros veicama izglītojamo atskaitīšana no speciālās
izglītības iestādes pēc obligātā izglītības vecuma sasniegšanas, kā arī noteikta
atskaitīšanas kārtība.
Lai veicinātu sociālo apstākļu izraisītās atstumtības riskam pakļauto bērnu un
jauniešu sociālās atstumtības mazināšanu, normatīvā akta projektā ir paredzēta iespēja
uzņemt izglītojamos internātskolā, kuri internāta pakalpojumus nesaņem, vienlaikus
nosakot internāta izmantošanas kārtību.
Normatīvā akta projektā noteikts maksimāli pieļaujamais izglītojamo skaits
klasē un grupā speciālās izglītības iestādēs, kas nodrošina kvalitatīvu speciālās
izglītības programmas apguvi izglītojamajiem ar speciālajām izglītības vajadzībām.
Noteikumu projekta izstrādes gaitā notika konsultācijas ar Speciālās izglītības
darbinieku asociāciju, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju un Latvijas Izglītības un
zinātnes darbinieku arodbiedrību.
2010.gada 1.jūlijā VSS izsludināts Ministru kabineta noteikumu „Speciālās
izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un
internātskolu finansēšanas kārtība” projekts.
Noteikumu projekts salīdzinājumā ar spēkā esošajiem noteikumiem paredz
- precizēt izglītības iestāžu nosaukumus atbilstoši Vispārējās izglītības
likumam;
- papildināt noteikumu projektu ar normu par ēdināšanas nodrošināšanu
speciālās izglītības iestādēs un internātskolās;
- saskaņot normatīvo aktu ar citos normatīvajos aktos iekļautajām normām par
speciālo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanu;
10
- esošā budžeta ietvaros precizēt finansēšanas normatīvus, nosakot vienādu
finansējuma aprēķināšanas koeficientu – 1,35 – visām speciālajām internātskolām.
Noteikumu projekts tika sagatavots, izmantojot 2009.gada decembrī veikto
speciālo skolu izvērtēšanu, kurā piedalījās ministrijas un sabiedrisko organizāciju
pārstāvji. Vēršam uzmanību, ka pēc noteikumu stāšanās spēkā finansējuma apjoms
speciālo izglītības iestāžu uzturēšanai būtiski nemainīsies, jo valsts budžeta
mērķdotācija nodrošina ~ 70 % no noteiktā normatīva.
Mazākumtautību izglītības programmas
Šā gada pavasarī Saeimas pieņemtie grozījumi Izglītības likuma 41.pantā un
9.pantā (stājās spēkā 26.03.2010.) nosaka, ka Ministru kabinets nosaka
mazākumtautību izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts
valodā, un ka ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību,
apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Ministru
kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.
Ir sagatavoti tiesību aktu projekti „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada
19.decembra noteikumos Nr.1027 „Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un
pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem””, kā arī „Grozījumi Ministru
kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumos Nr.715 „Noteikumi par valsts vispārējās
vidējās izglītība standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu
standartiem””. Līdz ar to minētajos tiesību aktos būs iekļauta atsauce uz Izglītības
likuma 41.panta 3.daļu. Mazākumtautību izglītības programmu paraugos līdz šim
noteiktie mācību priekšmeti, kuri apgūstami valsts valodā, netiek mainīti.
Vakara (maiņu) skolas
Izglītojamo skaits vakara (maiņu) skolās pēdējos gados atkal ir audzis.
Izglītības un zinātnes ministrija ir izteikusi patiesu atzinību un pateicību par vakara
(maiņu) un neklātienes vidusskolu pedagogu veikto darbu, katru gadu nodrošinot
izglītības ieguves iespējas vairāk kā 13000 jauniešu un pieaugušo. Tas ir tiešām
nozīmīgs ieguldījums, jo katru gadu vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolās
vispārējo vidējo izglītību apliecinošo atestātu saņem vairāk kā 2600 izglītojamo. IZM
rosina arī pašvaldības novērtēt sava novada vai pilsētas vakarskolu nodrošinātās
izglītības iespējas un it īpaši tos pedagogus, kuri jau ir uzkrājuši lielu pieredzi prasmē
strādāt ar pieaugušajiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav beiguši parastās skolas, bet
tomēr izlēmuši turpināt izglītības ieguvi. Aicinām pašvaldības, cik vien iespējams,
nodrošināt šāda izglītības ceļa pieejamību un turpināt atbalstīt savas vakara (maiņu)
un neklātienes vidusskolas un šo skolu pedagogus.
Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta vakara (maiņu) skolu iniciatīvu attīstīt
izglītības ieguves tālmācības formu. Šādas izglītības programmas uzdevums ir dot
iespēju iegūt izglītību neklātienē tālmācības formā cilvēkiem, kuriem nav iespēju
regulāri apmeklēt izglītības iestādi (darba, dzīves vietas, veselības stāvokļa, sociālu
vai citu apstākļu dēļ), kuri dod priekšroku individuālam mācību tempam un kuri ir
gatavi patstāvīgai mācību vielas apguvei. Vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu,
galvenos mērķus un uzdevumus nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts,
bet tālmācībai nepieciešams īpaši organizēts mācību process ar īpaši sistematizētiem
un izkārtotiem mācību materiāliem un dažādu tehnisko un elektronisko tālsaziņas
11
līdzekļu izmantošanu, kā arī individuālu mācīšanās tempu un specifisku iegūto
zināšanu pārbaudes un sasniegtā izglītības līmeņa novērtēšanas veidu un kārtību.
Privāto izglītības iestāžu finansējums
Lai nodrošinātu Izglītības likuma 14.panta 3.punktā Ministru kabinetam dotā
uzdevuma izpildi, sagatavots Ministru kabineta noteikumu „Kārtība, kādā valsts
finansē pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, kā arī pirmsskolas izglītības
programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai,
ko īsteno privātās izglītības iestādes” projekts. Salīdzinot ar Ministru kabineta
2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.498, šajos noteikumos iekļautas arī
pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz
pamatizglītības ieguves uzsākšanai, ko īsteno privātās izglītības iestādes.
Valsts izglītības satura centra informācija skolām
Valsts pārbaudes darbi vidējā izglītībā
1. Sākot ar 2010./2011.m.g. netiek izstrādāts kultūras vēstures un
dabaszinību eksāmenu saturs. Saskaņā ar 2010.gada 6.aprīļa Ministru kabineta
noteikumiem Nr.334 „Noteikumi par valsts pārbaudījumu norises kārtību” izglītības
iestāde drīkst izstrādāt saturu un organizēt eksāmenus minētajos mācību priekšmetos.
2. Ņemot vērā, ka 2010./2011.mācību gadā vidusskolu beidz skolēni, kuri
mācījušies pēc jaunajiem mācību priekšmetu standartiem, septembra mēnesī tiks
publicēti eksāmenu darbu paraugi dabaszinātņu priekšmetos, matemātikā un
svešvalodās. Bioloģijas, ķīmijas un fizikas eksāmenu darbos ir paredzēta praktiskā
daļa.
3. Ieplānoti grozījumi 2010.gada 6.aprīļa Ministru kabineta noteikumos
Nr.335 „Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”, lai precizētu
un uzlabotu centralizēto eksāmenu norises atsevišķas darbības izglītības iestādēs.
Valsts pārbaudes darbi pamatizglītībā
No 2010./2011.mācību gada 6.klasē paredzēta ieskaite dabaszinībās.
Iepriekšējos mācību gados 6.klases mācību valodas ieskaites mutvārdu daļas
norise tika organizēta pēc rakstu daļas norises atlikušo mācību valodas stundu laikā.
Lai psiholoģiski atslogotu saspringto mācību gada nobeigumu un tuvinātu izglītojamā
runātprasmes pārbaudi reālajām dzīves situācijām, 2010./2011.mācību gadā 6.klases
skolēniem ieskaites mutvārdu daļas norisi varēs organizēt mācību valodas stundās
mācību gada otrā semestra laikā.
Būs izmaiņas 3.klases kombinētās ieskaites struktūrā un saturā. Ieskaitei būs
divas daļas – mācību valodā un matemātikā. Tās norise – divas dienas.
Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni
Plānots palielināt to profesionālo kvalifikāciju skaitu, kurās eksāmena
teorētiskās daļas izpildi VISC organizēs elektroniskā formā (iepriekšējā mācību gada
bija 6 kvalifikācijām, 2010./2011.plānots 8).
Vairākām profesionālajām kvalifikācijām, kurām saturu gatavos VISC, notiks
eksāmenu materiālu elektroniska piegāde tieši eksāmena dienā.
12
Tiks veidotas jaunas un aktualizētas esošās jautājumu un uzdevumu datu
bāzes. Sagatavošanas procesā patlaban ir jauni MK noteikumi „Centralizēto
profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība”.
Vispārējās izglītības mācību saturs
2010./2011.mācību gadā stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi
„Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām”, kas noteiks pirmsskolas
izglītības mērķi un galvenos uzdevumus, pirmsskolas izglītības pedagoģiskā procesa
raksturojumu, pirmsskolas izglītības saturu, pirmsskolas izglītības satura apguves
plānotos rezultātus un pirmsskolas izglītības apguves vērtēšanas kārtību.
2010./2011.mācību gadā 22 izglītības iestādēs tiks veikta integrētās mācību
programmas sešgadīgiem bērniem projekta, metodisko ieteikumu un mācību līdzekļu
programmas īstenošanas nodrošināšanai aprobācija. Visa informācija par pilotprojektu
„Sešgadīgo izglītojamo mācību programmas ieviešanas aprobācija” tiek publicēta
VISC interneta vietnē: http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/satpilnv.shtml
Audzināšanas darbs un interešu izglītība
Lai nodrošinātu pēctecību un tradīciju pārmantojamību audzināšanas darbā un
interešu izglītībā un izvērtējot 2009./2010.mācību gadu – periodu pēc administratīvi
teritoriālās reformas stāšanās spēkā, audzināšanas darba plānošanai un īstenošanai
novados/pilsētās un izglītības iestādēs iesakām pievērst uzmanību šādiem
jautājumiem:
1) informācijas aprites (Valsts izglītības satura centrs – pašvaldības izglītības
pārvalde/speciālists - izglītības iestāde) un pārstāvniecības nodrošināšana
informatīvi izglītojošos pasākumos (semināri, darba grupas, diskusijas,
aptaujas, konferences u.c.);
2) pedagogu pieredzes apmaiņas veicināšana un labās prakses popularizēšana;
3) iespēju robežās atbalsts valsts nozīmes pasākumu organizēšanai un norisei
interešu izglītībā un audzināšanas darbā (novada/pilsētas/reģiona/valsts
līmenī).
Informējam, ka vairākos normatīvajos aktos, kas ir nozīmīgi audzināšanas
darbības un interešu izglītības īstenošanā, ir veiktas būtiskas izmaiņas:
4) 26.03.2010. grozījumi Izglītības likuma 54.pantā „Izglītojamā pienākumi” un
55.pantā „Izglītojamā tiesības”;
5) Ministru kabineta 24.11.2009. noteikumi Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma
izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”;
6) Ministru kabineta 01.09.2009. noteikumi Nr.981 „Bērnu nometņu
organizēšanas un darbības kārtība”.
Plānojot audzināšanas darbu izglītības iestādēs un sekmējot skolēnu pilsonisko
izglītību, aicinām ņemt vērā, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu
2011.gads ir pasludināts par Eiropas brīvprātīgā darba gadu.
Vienlaikus atgādinām, ka veiksmīgākai un ātrākai informācijas saņemšanas un
aprites nodrošināšanai regulāri izmantojama Valsts izglītības satura centra mājas lapa
www.visc.gov.lv .
13
Par radošu pieeju izglītības kvalitātes paaugstināšanā
Vispārējā izglītībā 2009./2010.mācību gada laikā ir notikušas nozīmīgas
pārmaiņas, kuru mērķis veicināt uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu orientētu
mācību iestāžu izaugsmi, rosinot tās dažādot savu izglītības programmu piedāvājumu
un profesionāli pilnveidot skolēnu spējām un interesēm atbilstošu mācību procesu.
Skolas misija šajā dinamisko pārmaiņu laikā ir veicināt skolēnu un pedagogu
radošumu un ieviest dzīvē sabiedrības un skolēnu vajadzībām atbilstošas
pedagoģiskās inovācijas mācību procesa organizācijā un optimālā mācību darba
formu izvēlē.
Lai vispārizglītojošās skolas varētu strādāt radoši, nepieciešams pilnvērtīgi,
juridiski korekti izmantot to skolas un pedagoga patstāvību, kuru paredz Latvijā spēkā
esošie normatīvie akti. Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz iespējām, kas, manuprāt, ne
vienmēr tiek pilnā mērā apzinātas un izmantotas.
Ikvienas skolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās
izglītības likums citi normatīvie akti, kā arī skolas nolikums, kas izstrādāts atbilstoši
Vispārējās izglītības likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktajām obligātajām prasībām.
Skolas savos nolikumos var paredzēt citus būtiskus noteikumus, kas, protams, nav
pretrunā ar ārējiem normatīvajiem aktiem un sniedz skolai nepieciešamo
pedagoģiskās darbības brīvību. Skolas patstāvīgi:
- izstrādā iekšējos normatīvos aktus,
- izstrādā vispārējās izglītības programmas, ievērojot izglītības programmu
klasifikāciju,
- organizē un īsteno mācību procesu,
- izvēlas izglītošanas darba metodes un formas,
- īsteno vienu vai vairākas izglītības programmas, tai skaitā interešu,
tālākizglītības un citas izglītības programmas.
Izglītības likuma 28.pantā „Izglītības iestādes patstāvība” ir noteikts, ka
izglītības iestāde ir patstāvīga skolas darbību reglamentējošā dokumenta – izglītības
programmas izstrādē un īstenošanā, darbinieku izraudzīšanā, finanšu, saimnieciskajā
un citā darbībā saskaņā ar normatīvajiem aktiem un izglītības iestādes nolikumu. Lai
izmantotu iespēju ar skolas izstrādātās dokumentācijas palīdzību patstāvīgi noteikt
skolas izaugsmes prioritātēm atbilstošu mācību procesu, būtu ieteicams:
- izstrādājot skolas nolikumu, paredzēt tajā skolas perspektīvās attīstības
vajadzības,
- izstrādāt un saskaņot ar dibinātāju skolas attīstības koncepciju,
- izstrādājot un iesniedzot licencēšanai Izglītības kvalitātes valsts dienestā
skolas izglītības programmu, paredzēt tajā iespēju patstāvīgi veikt pedagoģiski
lietderīgas mācību priekšmetu un mācību stundu plāna izmaiņas un citu
normatīvajos aktos atļautu mācību procesa organizācijas pilnveidi skolēnu,
skolēnu vecāku, pedagogu un sabiedrības interesēs.
Ministru kabineta noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un vispārējā
vidējā izglītībā, kuros ir ietverti obligāto mācību priekšmetu standarti, vispārinātā
veidā nosaka obligāto mācību saturu un mācību procesā sasniedzamo rezultātu 3., 6.,
9. un 12.klases beigās, bet nereglamentē mācību procesa tematisko organizāciju,
nepieciešamo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos un mācību stundu konkrēto
saturu.
Valsts vispārējās izglītības standarti pieļauj skolām papildus standartā
noteiktajiem mācību priekšmetiem īstenot vispārējās izglītības standartā neminētus
mācību priekšmetus, ar nosacījumu, ka šo priekšmetu standartus skolas saskaņo ar
14
Valsts izglītības satura centru un ka, iekļaujot šos priekšmetus mācību stundu plānā,
netiek pārsniegta Vispārējās izglītības likumā noteiktā mācību stundu slodze nedēļā.
Ņemot vērā, ka Valsts izglītības satura centra publiskotie mācību priekšmetu
programmu paraugi nav normatīvi, skolām ir tiesības patstāvīgi izstrādāt savas
mācību priekšmetu standartiem atbilstošas mācību priekšmetu programmas.
Vispārējās izglītības likums neierobežo pedagogu radošo un inovatīvo pieeju
mācību procesa īstenošanā. Pedagogam Vispārējās izglītības likumā ir paredzētas
tiesības izstrādāt mācību priekšmetu programmu atbilstoši vispārējās izglītības
standartā noteiktajiem mācību priekšmetu standartiem. Tātad mācību priekšmeta
skolotājs, saskaņojot ar skolas vadību, var patstāvīgi plānot mācību satura apguves
secību un apguvei paredzēto laiku, noteikt mācību sasniegumu vērtēšanas formas un
metodiskos paņēmienus, kā arī mācību satura apguvei izmantojamos mācību
līdzekļus.
Arī valsts vispārējās izglītības standarti paredz pedagoga profesionālo
patstāvību mācību sasniegumu vērtēšanā, kas ļauj pedagogam noteikt mācību
sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu,
skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus. Līdz ar to Latvijā, tāpat kā citās
demokrātiskajās valstīs, skolām un skolotājiem ir brīvība mācību darba formu
patstāvīgā, pedagoģiski pamatotā izvēlē.
Vēlamies uzsvērt, ka mācību priekšmeta tematiskais plānojums ir skolotāja
individuālais darba dokuments, kas apliecina pedagoga radošo brīvību un kuram
spēkā esošajos valsts normatīvajos aktos nav noteikta nekāda normatīvā regulācija.
Līdz ar to nav pamatotas skolu darbības vērtētāju dažkārt izvirzītās prasības šī darba
dokumenta saturam vai formai un nebūtu pieļaujams tematiskos plānojumus izmantot
plānotā vai notikušā mācību procesa kontrolei.
Pedagogiem
Plānots, ka ar 2010.gada 1.septembri stāsies spēkā grozījumi MK 2000.gada
noteikumos Nr.347 „Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai
un profesionālajai kvalifikācijai ”, kas paredz:
1. Vairs netiks noteiktas prasības personām, kuras īsteno pieaugušo
neformālās izglītības programmas;
2. Profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības profesionālo
mācību priekšmetu pedagogiem, tāpat kā interešu izglītības pedagogiem profesionālās
kvalifikācijas pilnveide (pedagoģija) notiks 72 stundu B kursu programmās
pedagoģiskajās augstskolās.
Sagatavoti Ministru kabineta noteikumi „Pedagogu profesionālās
kvalifikācijas pilnveides kārtība” – vienoti noteikumi, kuri aizstās MK 2007.gada
28.augusta noteikumus Nr.570 „Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības
pedagogu profesionālās pilnveides kārtība” un MK 2005.gada 18.oktobra noteikumus
Nr.773 „Profesionālās izglītības pedagogu izglītības ieguves un profesionālās
pilnveides kārtība”.
Ar 3010.gada 1.jūniju stājušies spēkā MK 2010.gada 18.maija noteikumi
Nr.461 „Profesiju klasifikators”. Atbilstoši starptautiskajai klasifikācijai pedagogu
profesijas ir apvienotas vienā grupā. Ieviestas arī jaunas profesijas (amati)
pedagogiem:
15
- pedagoga palīgs (pedagogs, kurš strādā klasē paralēli ar stundas skolotāju
(augstākā pedagoģiskā izglītība));
- paliek arī skolotāja palīgs, jo pēc starptautiskās klasifikācijas tas ir
pirmsskolas skolotāja palīgs (aukle), kuram nav noteikta augstākā izglītība, šo amatu
var izmantot arī kā skolotāja palīgu darbā ar čigānu (romu) bērniem.
- skolas muzeja pedagogs,
- pedagogs–mentors (pieredzējis pedagogs, kurš nodrošina palīdzību jaunajam
pedagogam, darba gaitas sākot, kā arī kolēģiem, risinot darba vai sociālās problēmas).
- karjeras konsultants.
Pēdējie divi amati tiks iekļauti jaunajā pedagogu profesiju un amatu sarakstā
ESF un ERAF aktivitātes
2010./2011.mācību gadā Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas Reģionālās
attīstības fonda (ERAF) aktivitātēs ir plānoti sekojoši pasākumi:
1.2.1.2.2. „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos
mācību priekšmetos” - 2010./2011.mācību gadā turpinās piešķirt mērķstipendijas
pedagogiem. Pedagogi var pieteikties mērķstipendijām Izglītības pārvaldēs, kas katru
gadu mācību gada beigās izsludina pieteikšanos uz pedagogu mērķstipendijām
nākamajam mācību gadam, savukārt informācija par projektu ir atrodama mājas lapā
www.sf.gov.lv.;
1.2.2.1.5. „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas
optimizācijas apstākļos” - tiks izsludinātas vēl trīs pedagogu pieteikšanās atlases
atbalsta saņemšanai - 2010.gada augustā, decembrī un 2011.gada augustā. Informācija
par projektu un tā sadarbības partneru koordinātes pieejamas mājas lapās
www.izm.gov.lv un www.esf-pedagogiem.gov.lv, savukārt pedagogu pieteikšanos,
atbalstāmo pedagogu atlasi un jautājumus, kas saistīti ar stipendiju/ mērķstipendiju,
organizē, veic un nodrošina pašvaldībās – novadu koordinatori, pedagogu atlases
komisijas;
3.2.2.1.2. „Izglītības iestāžu informatizācija” - Izglītības un zinātnes ministrija
ir pārtraukusi izsludināto iepirkumu par stacionāro datoru iegādēm. Tālākai
informācijai sekot līdzi mājas lapā www.izm.gov.lv;
3.1.3.3.2. „Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana
izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem” - aktivitātes ietvaros plānots atbalstīt
38 vispārējās izglītības iestādes, kuras būs pielāgotas skolēniem ar funkcionāliem
traucējumiem. Šobrīd projektu ir pabeigušas trīs izglītības iestādes – Ludzas
2.vidusskola, Liepājas 8.vidusskola un Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola;
1.2.1.1.4. „Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” -
2010./2011.mācību gadā turpinās piešķirt mērķstipendijas sākotnējā profesionālajā
izglītībā studējošajiem jauniešiem.
Nacionālā izglītības iespēju datu bāze (NIID) un karjeras izglītība
Valsts izglītības attīstības aģentūra informē:
Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Informācijas un karjeras atbalsta
departaments vispārizglītojošo skolu skolēnu rudens brīvdienās organizēs divu dienu
mācību semināru pedagogiem, klašu audzinātājiem karjeras izglītības īstenošanas
16
jautājumos Rīgā, Liepājas un Rēzeknes novadā. Novembra beigās tiks organizēta
ikgadējā konference “Karjeras vadības prasmes: no politikas līdz īstenošanai”.
Kontaktpersona: Brigita Miķelsone, Euroguidance programmas vadītāja, tel.
67830829, brigita.mikelsone@viaa.gov.lv
VIAA Informācijas un karjeras atbalsta departamenta uzturētajā nacionālās
izglītības iespēju datu bāzē www.niid.lv apkopota informācija par mācību un studiju
programmu aktuālo piedāvājumu 465 profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes,
augstākās izglītības, pieaugušo izglītības iestādēs. Datubāzē publicēta informācija par
5950 izglītības programmām. Regulāri tiek atjaunota informācija ne tikai par
izglītības iestāžu piedāvātajām mācību programmām, bet arī mācību maksu un atvērto
durvju dienu grafiku, pieejamas e-konsultācijas jauniešiem. Līdz gada beigām būs
pieejama informācija par visu vispārizglītojošo skolu piedāvātajām izglītības
iespējām. Skolas tiek aicinātas piedalīties aktuālas informācijas apkopošanā un
izplatīšanā. Kontaktpersona: Didzis Poreiters, departamenta direktora vietnieks, tel.
67359079, didzis.poreiters@viaa.gov.lv
VIAA piedāvā iespēju ikvienam savā e-pastā saņemt aktuālu informāciju par
tās administrētajām programmām un iniciatīvām (aktualitātēm skolotājiem, projektu
iesniegumu konkursu nosacījumiem un termiņiem, citām iniciatīvām),
piereģistrējoties mājas lapas www.viaa.gov.lv sadaļā „Pieteikties jaunumiem”.
Metodiskie materiāli trešo valstu valstspiederīgo bērniem
Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru ir
piedalījusies Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektā un
sagatavojusi metodiskos materiālus trešo valstu valstspiederīgo bērniem, kuri ierodas
Latvijā un mācās vispārējās izglītības iestādēs.
2010./2011. mācību gadā katra izglītības iestāde saņem metodisko materiālu
komplektu:
1. Daba lapas bērniem un skolēniem „Latvija drauga acīm” (6-9 gadi);
2. Daba lapas skolēniem „Latvija drauga acīm” (10-12 gadi);
3. Skolotāja grāmata (darbam ar 6-9 gadīgiem skolēniem);
4. Skolotāja grāmata (darbam ar 10-12 gadīgiem skolēniem);
5. Komiksu grāmata;
6. „Mana Latvijas dienasgrāmata” 6-9 gadīgiem skolēniem;
7. „Mana Latvijas dienasgrāmata” 10-12 gadīgiem skolēniem.
8. Informatīvie bukleti vecākiem angļu un krievu valodā.
Galvenā uzmanība metodiskajos materiālos tiek pievērsta trešo valstu
valstspiederīgo bērnu valodas un kultūras atšķirībām, meklējot risinājumus, kā
integrēt šos bērnus Latvijas izglītības sistēmā.
17
Izglītojamo veselībai
Stāja
Aicinām skolotājus un skolu direktorus atcerēties un pievērst uzmanību, ka,
pateicoties Latvijas Olimpiešu kluba prezidentes un projekta „Stājas mācība
sākumskolā” vadītājas Dr.med. Ineses Jaunzemes ierosmei, pamatizglītības
programmas paraugā ir iekļauts punkts: „Mācību stundās 1.–4.klasēs var iekļaut 2–3
minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.”
Stājas mācība ir nepieciešama un vienlīdz labvēlīgi ietekmē gan bērnu, gan
pedagogu veselību, veicina mācību procesu, pieradina bērnus pie sēdēšanas un
kustību sabalansētības. Situācijā, kad bērnu fiziskā attīstība un stāja rāda tendenci
pasliktināties, tā ir vienkāršs un pietiekoši efektīvs preventīvs pasākums.
Pamatizglītības programmā ietvertas kustību pauzītes un vingrinājumi, kas
aktualizē stājas veidošanu, akcentē problēmas nopietnību un liek cerēt, ka labi
aizmirstās stājas prasības un panīkušās kustību pauzītes atkal nāks modē skolās
un...varbūt no skolām mācīsies arī tie, kuru darbs saistīts ar ilgstošu sēdēšanu.
I.Jaunzeme, projekta „Stājas mācība sākumskolā” vadītāja novēl, lai stipra un
vesela mugura skaisti notur mūsu gudrās, zināšanu pilnās un smagās galvas!
Drošība
Ņemot vērā, ka skolēnu drošība skolās ir aktuāla prioritāte, iesākām skolu
iekšējās kārtības noteikumos iekļaut sadaļu vardarbības risku novēršanai un tās
savlaicīgai profilaksei – ministrija 2010./2011.mācību gada pirmajā pusē plāno
izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2009.gada
24.novembra noteikumos Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība
izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, kuros tiks paredzēta šādas sadaļas
nepieciešamība. Vēršam uzmanību uz Izglītības likuma 54.pantā „Izglītojamā
pienākumi” veiktajiem grozījumiem, kas paredz plašāku skolēnu pienākumu loku.
Ēdināšana
Latvijas Diētas ārstu asociācija aicina pievērst pastiprinātu uzmanību
ēdināšanas jautājumiem skolās.
Latvijas Diētas ārstu asociācijas rīcībā ir informācija, ka arvien vairāk bērnu
skolās pusdienas neēd, jo vecāki vienkārši par to nevar samaksāt. Bet ekonomiskā
situācija nevar būt iemesls ēdināšanas kvalitātes pazeminājumam, jo vairāk – tieši
skolā ir jānodrošina kvalitatīvs ēdiens, jo, iespējams, ka dažiem skolēniem tā ir
vienīgā siltā ēdienreize dienā.
Nenoliedzami, ēdiena kvalitāte ir cieši saistīta ar tā cenu. Ekonomiskā situācija
valstī un asā konkurences cīņa starp ēdināšanas uzņēmumiem ir radījusi situāciju, ka
daži neprofesionāli uzņēmēji, lai tikai saņemtu pasūtījumu skolēnu ēdināšanai, šo
cenu samazina tiktāl, ka veselīgu un skolēnam nepieciešamajai ēdiena dienas
kaloritātei atbilstošu ēdienu tīri objektīvi nodrošināt nav iespējams. Ja jau valsts ir
aprēķinājusi, ka viena pirmklasnieka ēdināšana izmaksā 80 santīmu dienā, tad
vidusskolēnu ēdināt par 50 – 65 santīmiem nav iespējams. Minējumi par tik zemas
cenas ēdiena sagatavošanas izejvielām un tehnoloģijām ir dažādi, sākot ar tādas gaļas
izmantošanu, kam beidzies derīguma termiņš, un beidzot ar neslēptu krāpšanos pēc
līguma noslēgšanas – porciju apjoms neatbilst solītajam.
Ēdināšanas problēmu skolā dažkārt veicina arī skolas pavāru
neprofesionalitāte. Daudzās skolās bērni un arī skolotāji nav apmierināti ar ēdienu
18
kvalitāti. Ir pienācis laiks skolas ēdnīcās gatavot tā, lai ir stilīgi ēst skolas ēdnīcā, lai
tas ir garšīgi un veselīgi. Uzskatu, ka risinājums būtu skolas ēdnīcu vadību nodot
profesionāļu rokās, kas prot reaģēt uz tirgus (t.i., skolēnu) pieprasījumu atrast pozitīvu
kompromisu starp vēl neizkopto skolēnu ēdināšanas gaumi un veselīgu ēdienu,
uzlabojot skolēnu uztura kvalitāti.
Jaunais mācību gads tūlīt būs klāt, skolas jau tam gatavojas, tāpēc gribam lūgt
atgādināt skolu direktoriem, ka ēdināšanas jautājums ir tikpat svarīgs kā mācīšanās.
Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis
Mobilais veselības aprūpes centrs
Arī mūsdienās daudziem bērniem Latvijas lauku rajonos ir problemātiska
primārās medicīniskās aprūpes saņemšana. Bez regulārām medicīniskām pārbaudēm
un imūnprofilakses, pastāv risks, ka slimības netiek savlaicīgi diagnosticētas un
ārstētas. Gan akūta, gan hronisku slimību gadījuma sekas nereti jūtamas visu
turpmāko bērna dzīvi.
Kopš 2000. gada Ronalda McDonalda Mobilais aprūpes centrs (Care Mobile)
veido saikni starp slimnīcām un bērniem, piedāvājot kvalitatīvus medicīniskos,
zobārstniecības un veselības izglītības programmas pakalpojumus. 2007.gada
decembrī Ronald McDonald House Charities (RMHC) izveidoja vietējo organizācijas
nodaļu Latvijā. Patreiz dažādos pasaules reģionos (ASV, El Slavadora, Argentīna,
Taizeme u.c.) darbojas 32 šāda veida centri un Latvija, sekojot Polijas veiksmīgajai
pieredzei, būs otrā valsts Eiropā, kur darbu uzsāks Care Mobile.
Mobilais veselības aprūpes centrs Latvijā svinīgi tika atklāts 2010.gada
17.jūlijā. Tas ir 12 metrus garš moderns transporta līdzeklis, kas pielāgots
diagnostisko un profilaktisko medicīnas pakalpojumu sniegšanai. Transporta līdzeklī
atradīsies divas pacientu izmeklēšanas telpas, laboratorija, pieņemšanas telpa.
Mobilajā veselības aprūpes centrā ārsti no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas
sniegs bezmaksas veselības aprūpi bērniem Latvijas novados, kur ir apgrūtināta
specializētās pediatriskās medicīniskās aprūpes saņemšana.
Mobilās aprūpes centra izveides mērķis ir padarīt pieejamākus medicīniskos
pakalpojumus ģimenēm ar bērniem un nodrošināt regulāras primārās medicīniskās
aprūpes un zobārstniecības pārbaudes, kā arī savlaicīgu norīkojumu pie kvalificētiem
speciālistiem. Mobilās aprūpes centrs palīdzēs ietaupīt naudas līdzekļus, sniedzot
pakalpojumus tuvāk mājām. Latvijas Care Mobile, kura vērtība ir ap 400 000 eiro,
piešķir RMHC mātes organizācija ASV. Programmas realizācijai Latvijā papildus
nepieciešami 200 000 eiro, lai varētu segt šīs īpaši aprīkotās transportlīdzekļa
uzturēšanas izmaksas.
19
Sirsnīgi lūdzam Jūsu palīdzību izvirzītā mērķa sasniegšanai. Ziedojums
Mobilajam aprūpes centram ir ziedojums Latvijas bērnu veselībai un labklājībai.
http://www.rmhc-latvia.lv/Programs/Latviski.htm
20
Informācijai / darbam
Noteikumu projekts "Kārtība, kādā akreditē vispārējās un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus" Iesniedzējs: Izglītības un zinātnes ministrija Projekts: VSS-230
Projekta veids: MK noteikumu projekts Jomas nosaukums: Izglītības un zinātnes politika
Dokumenti: Anotācija | Noteikumu projekts | Pielikums | Pielikums | Pielikums | Pielikums | Pielikums
Uzmanību vēstures skolotājiem!
Ceļojošā izstāde „Baltija un Vācieši”
Izstādes atklāšana Rīgas Rātsnamā 2010.gada 16.augustā plkst.15:00
Igaunijā un Latvijā šodien kopj arī vācu kultūras mantojumu kā Rietumeiropas
identitātes sastāvdaļu. Izstādes rīcībā tika nodoti daudzpusīgi materiāli no igauņu un
latviešu muzejiem, arhīviem un bibliotēkām. Vācbalti un viņu pēcnācēji diskutē ar
Baltiju kultūras, zinātniskās, radošās un sabiedriskās apvienībās. Vācbaltu tikšanās
centri ir Bremzes nams Lineburgā un vācbaltu nams Darmštatē.
Šodien daudz vāciešu dod savu ieguldījumu Baltijas republikās. Vācbaltu
organizācijas strādā dažādās jomās kopā ar partneriem no Baltijas. Šo organizāciju
kopīgie centieni ir dot jaunu saturu senajiem kultūras kontaktiem.
Tieši ar šo domu ir noorganizēta arī šī izstāde, kuru ir atbalstījusi Vācijas Iekšlietu
ministrija un Kārļa-Širrena biedrība.
21
Statistikas dati
Analizējot izglītojamo skaita sadalījumu pa klašu grupām vispārizglītojošajās
dienas apmācības programmās, redzams, ka turpinās un nākamajos trīs gados
turpināsies neliels izglītojamo skaita pieaugums 1.-4.klasēs. Prognoze izdarīta,
pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par attiecīgajā gadā dzimušo
bērnu skaitu. 2010./2011.mācību gadā šajā klašu grupā izglītojamo skaits varētu
palielināties par 2% jeb 1500 skolēniem.
Ja pēdējos trīs mācību gados notika visai ievērojams izglītojamo skaita
samazinājums 5.-9.klašu grupā (par 21 000 !), tad tagad prognozējams, ka kritums
palēnināsies. Nākamajā mācību gadā 5.-9.klasēs varētu būt tikai par 4% jeb 4350
skolēniem mazāk.
Turpina samazināties vidusskolēnu skaits. 2010./2011.mācību gadā 10.-
12.klasēs varētu būt par 5% jeb 2700 skolēniem mazāk. Kopējā bilance izglītojamo
skaitam – samazinājums par 5500 skolēniem.
Klašu vidējais piepildījums
vispārizglītojošajās dienas apmācības programmās
2008./2009.m.g. 2009./2010.m.g.
Kopā 17,7 18,4
1.kl. 18,3 19,1
2.kl. 17,1 18,1
3.kl. 16,5 17,9
4.kl. 15,4 16,5
5.kl. 17,0 17,7
6.kl. 16,7 17,4
7.kl. 17,0 17,8
8.kl. 17,1 17,6
9.kl. 17,1 17,6
22
10.kl. 21,7 22,1
11.kl. 21,0 21,1
12.kl. 21,1 21,5
Sākumskolas35
Sākumskolas45
Pamatskolas373
Pamatskolas463
Vidusskolas375
Vidusskolas377
Speciālās skolas63
Speciālās skolas63
Vakara (maiņu) skolas31
Vakara (maiņu) skolas34
0 200 400 600 800 1000 1200
2009./2010.m.g.
2008./2009.m.g.
Vispārizglītojošo skolu skaits
14569
13761
13003
13223
13811
12000
12500
13000
13500
14000
14500
15000
2005./2006.m.g. 2006./2007.m.g. 2007./2008.m.g. 2008./2009.m.g. 2009./2010.m.g.
Izglītojamo skaits vakara (maiņu) skolās
23
310
128
85
113107
61
36
7 4
224
10294
128
96
58
33
6 4
0
50
100
150
200
250
300
350
līdz 100 no 101 līdz 150
no 151 līdz 250
no 251 līdz 400
no 401 līdz 600
no 601 līdz 800
no 801 līdz 1000
no 1001 līdz 1200
1201 un vairāk
Dienas skolu sadalījums pēc skolēnu skaita (bez vakara, speciālajām, privātajām skolām un klasēm arodskolās)
2008./2009.m.g. 2009./2010.m.g.
0
8
34
57
66
76
68
56
38
29
0
7
16
34
43
67
57
37
34
24
0
10
20
30
40
50
60
70
80
10 25 40 55 70 85 100 115 130 145
sko
lu s
kait
s
skolēnu skaits līdz
Mazo skolu sadalījuma izmaiņas
2008./2009.m.g. 2009./2010.m.g.
24
3
29
52
84 85
58
34
745
17
61
94
74
57
31
64
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
līdz 100 no 101 līdz 150 no 151 līdz 250 no 251 līdz 400 no 401 līdz 600 no 601 līdz 800 no 801 līdz 1000 no 1001 līdz 1200 1201 un vairāk
Vidusskolu un ģimnāziju sadalījuma izmaiņas
2008./2009.m.g. 2009./2010.m.g.
7,2%
3,0%
20,3%
31,8%
29,2%
6,8%
1,2%0,1%
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
246 251 256 300 350 400 450 460
pe
dag
ogu
ska
its
darba algas likme līdz, Ls
Pedagogu darba algas likmes 2009./2010.m.g. (novērtējums pēc tarifikācijām)
Izvērtējot 2009./2010.m.g. tarificētās pedagogu (fizikas skolotāju) darba algas
likmes valstī, redzams:
- līdz 246 (245) Ls par likmi (7,2%) ir skolotājiem, kuriem darba stāžs ir
mazāks par 5 gadiem. Tie ir jaunie skolotāji. Šāda likme vidēji var iznākt arī
gadījumā, ja stundas pasniedz skolas direktors vai direktora vietnieks.
- līdz 251 (250) Ls par likmi (3,0%) ir skolotājiem, kuriem darba stāžs ir no 5
līdz 10 gadiem. Šāda likme vidēji var iznākt arī gadījumā, ja stundas pasniedz skolas
direktors vai direktora vietnieks.
25
- 256 (255) Ls par likmi (20,3%) ir skolotājiem ar darba stāžu lielāku par 10
gadiem. Tā ir minimālā darba algas likme, tādu saņem aptuveni piektā daļa skolotāju.
- gandrīz trešā daļa (31,8%) skolotāju darba algas likme ir noteikta robežās no
255 Ls līdz 300 Ls par likmi. To var noteikt pilsētas un novadi ar sakārtotu skolu tīklu
un piepildītām klasēm.
- vēl gandrīz trešdaļai (29,2%) skolotāju ir bijis iespējams noteikt darba algas
likmi robežās no 3001 līdz 350 Ls par likmi.
- ~ 8% darba algas likme ir 351 līdz 450 Ls robežās.
1,2% 0,6% 2,4%
30,1%
56,0%
9,0%
0,6% 0,0%0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
246 251 256 300 350 400 450 460
pe
dag
ogu
ska
its
darba algas likme līdz
Rīgā
P.S. Ievērojot, ka Rīgā klašu vidējais piepildījums ievērojami pārsniedz valsts vidējos
rādītājus, bet vienam normētam skolēnam „seko” tikai 575 Ls (novados – 734 Ls).